Hazel - nu nezinu, man nevajag uzticību, lai dzīvotu pēc uzskata, ka citiem cilvēkiem nav nekādas daļas par to, kā es vēlos justies. Un man viņu priekšā nekas nav jātēlo. Reiz, kad pateica, ka man nevajadzētu tādai būt, kāda tobrīd jutos (neatceros precīzus vārdus), pateicu, ka man ne vajadzētu, ne nevajadzētu. Es jutīšu to, ko jūtu. Diez kurš ģēnijs izdomāja, ka mums vienmēr jābūt pozitīvisma saulītēm, lai skaitītos veiksmīgi utml, pat ja visiem zināms, ka tie nav ilgstoši un noturīgi brīži? Es atkal vienmēr esmu dzīvojusi ar uzskatu, ka dzīves mērķis ir spēt izbaudīt dzīves sniegtās emociju dažādības, nevis aprobežoties ar vienu un kaunēties par citām. Jo tas ir reāli aprobežoti
10987
