Es jūtos tukša. Zinu, dzīvē viss notiek ar iemeslu, bet dažreiz,arī šodiez, neredzu tai jēgu. Tāds iekšējais sabrukums, kuru kā vienmēr izaudzēšu līdz mirkli, kad uzsprāgšu, jo nevaru nevienam par to stāstīt, jo cilvēki vienkārši nesaprot... Gribu jaunu dzīvi, kuru jau tik ļoti sen biju plānojusi, bet, nu izskatās, ka viss nemainīsies vēl līdz nākamā gada vasarai un tas grauž... grauž ļoti, ļoti.
Viss, aizrunājos.