seit varam dalities ar emocijaam

Hmm.. Vīlusies..

es tāpat kā Grāfiene.

Es jūtos apņēmības pilna tuvākajās nedēļās sakārtot savu privāto dzīvi. :)

nedaudz vīlusies un nesaprašanā. pesimisms mijās ar optimismu

Kaut kas nedaudz no dusmām un skumjām.

Apmulsusi, sabijusies no nezināmā un līdz ar to - kā uz adatām.

Just chill'n :D

atklāti sakot, šobrīd ikvienā jomā esmu tādā kā bezizejā. Apmēram kā: negribu gulēt, negribu palikt nomodā. Negribu palikt, negribu aizbraukt. Neko, neko...

Miegaina. Un sabijusies.

turamies meitenes!

Daudz laba jaucas ar tikpat daudz slikta.

Aloha chicas! Un Rū :D
Jūtos kāstarp diviem dzirnakmeņiem.
Sirsniņa jūt vienu, prāts paģēr ko citu. Ja sekošu sirsniņai, racionalitāte noēdīs par naivu un muļķīgu rīcību. Ja sekošu otrajam, nāksies sirsniņai barot racionālus attaisnojumus. Ne vilks paēdis, ne kaza dzīva, un gans aizjāņojies līdz Ziemassvētkiem.

Es jūtos nevajadzīga...

Jūtos ne tā kā gribētos.

Dazadas jomas dazadas sajutas, bet domine skumjas. Nevertiga ar sajutos, jo kads cilveks man loti, varbut parak, svarigs kluva, bet es vinam gan ne tik loti. :D
Pirms briza vel piemekleja pamatigs izmisums, bet par vel ko citu...

Un vel prieks, ka savu treninu vareju daleji paverot no malas. :D un laime par to, ka sodien bija oficialais leciens! Ta ka kaut kas labs ar ir.

Dusmīga uz sevi un skumja, ka zūd simpātijas bez iemesla, lai arī savādāk viss gandrīz perfekti, neizpratnē, ko tālāk darīt, jo ar to visu tomēr ir daudz labāk kā bijis gadiem :(
Mazliet apņēmusies izrevidēt skapi, jo pārbāzts, ka nav kur drēbes likt.
Cerību pilna, ka rīt zvanīs no potenciālās darba vietas aicinot uz pārrunām, tomēr milzīgas šaubas par izturēšanu, jo angļu valoda kopš vidusskolas/augstskolas pirmajiem kursiem sarūsējusi.
Izmisusi, ka savu dzīvi biju vēlējusies/iedomājusies savādāku.

Kopsummā - bezceris un nolemtība. Ar nelielu apskāviena siltuma piesitienu.

Pamesta, nevajadzīga, vientuļa. Viss sliktais emociju kokteilis.

Es šodien jūtos apbižota :D visi guļ, bet es darbā. Ceru,ka 6dien visi citi tā jutīsies,kad es saldi snaudīšu :D

Man ir tāda jokaini noslēpumaina noskaņa pēdējo nedēļu, varbūt pat divas. It kā nekas slikts nav, bet arī nekā mega laba, daudz jo daudz jāmācās, jo esmu dzīvē atvērusi vēl vienu nezināmu nodaļu, bet nezinu, ko no tās gaidīt.

Jūtos rāma kā zeme. Vakar vakarā Staro Rīga ietvaros atklāju sevī bērnu- vaļā mute un smaids līdz ausīm, sen tā nebija bijis:)