Nauda vispār ir tikai līdzeklis.. tā teikt, solis kaut kā iegūšanai. Kaut vai laba laika ar mīļiem cilvēkiem. Bet nekad kā pašmērķis. Mana dzīve ir vērtīgāka, lai es kā savu mērķi vai atslēgu uz laimi sauktu par papīru. Tas tik tā šķietami. Un ko tad, ja pasaulē reāli būtu sadrukāta tā nauda, bet vairs nebūtu, ko par to nopirkt? Tad gan parādītos, cik tad laimīgu tas dara.
Man laime ir tāds neierasts mirklis, kas ir labāks par ikdienu. Kad jūtos brīva, esot pie dabas, ceļojot. Kad saprotu - jā, šis ir mirklis, ko es atcerēšos. Jūtos laimīga atkal satiekot sev mīļus cilvēkus. Kad esmu sasniegusi kādu mērķi. Kad iekšā ir spēks un motivācija dzīvei. Pat tāds mirklis, kad pamostos un atveru logu, man uzpūš dzestrs gaiss, tālumā spīd saule un es jūtos gatava dienai! Arī laime.