...jāpārlec pāri savai galvai (3. saruna)
Maira Wilkiraine atkal dalās savās domas. Šoreiz par vienu domu- kā iesākt kādu jaunu lietu. Izrādās, ne visai vienkārši.
Saruna...
Tātad- jāpārlec "pāri savai galvai"?
Wilkiraine: jā, tā to varētu dēvēt. Daudzi iesēdušies sava veida komforta zonā – un negrib darīt savas lietas labad. Tā ir visērtākā poza: sēdēt uz "gudrā" dīvāna, attālināti skatīties- kā dažs plēšas caur savu darbu. Un "noliet". "Noliešanas" intensitāte pieaug tiešā saistībā ar tā Viena Censoņa darbības intebsitāti.
Tāds kā aizvainojums – par to, ka "Tevi" nenovērtē?
Wilkiraine: nē, drīzāk gan nožēla un līdzcietība par tiem cilvēciņiem, kuri paši ierakstījušies "mazo" kategorijā.
Ko tad viņiem darīt?
Wilkiraine: viss ir vienkārši. Paceļam savas p*kaļas no saviem dīvāniem, izgudrojam kādu ideju, drusku pakustinām savu smadzeņu "pelēko vielu" un – panākumi atnāks arī uz "Tavas ielas".
Ne uz reizi šie panākumi nāk...
Wilkiraine: tas izsenis zināms, pasaule ir iekārtota- patiesi panākumi, rezultāti, atzinība nāk ne uz reizi. Un arī daudz sviedru ir jānolej no savas galvas, pirms apcirkņos iebirst pirmā graudu raža.
Bet ne tuvu ne visi – ir gatavi gaidīt...
Wilkiraine: tas tiesa. Tas laiks, kas jāpavada periodā pirms lietas notiek- ir tik drūms, un ir tik ilgs. Taču ir līdzeklis, kā šo drūmo noskaņu kliedēt. Tas ir – darboties! Uz reizi pirmajā minūtē ir atdeve. Atri vien ir gandarījums par padarīto. "Es varu!"- tas skan tik cēli. Uz reizi pašapziņa piepaceļas pari citiem. Palielinās godkarība – labā nozīmē. Tas viss uz reiz'. Drusku vēlāk ienākas atsaucība.
...kas ir "melna"!
Wilkiraine: es šādu lietu salīdzinu ar... dubļainu peļķi, kurai jāizlaužas cauri- pirms sadabūjam dumantus tur apakšā. Tāpatās arī jebkurā patiesā darbā, kad jāizlaužas cauri masīvai negatīvisma sienai, pirms sasniedzam savus dimantus. Atkal viens grūts un sviedrains periods ir jāpārcieš. Jāprot arī gaidīt.
... ilgi gaidīt!
Wilkiraine: reizēm arī ilgi gaidīt. Kaut kur izlasīju teicienu: "kas prot gaidīt, tam tiek pats labākais". Te man vairs nav ko piebilst.
Nebeigsim šo sarunu bēdīgās notīs.
Wilkiraine: nepavisam. Apkārt ikdienā paveroties- redzu, daudzas iespējas. Es rīkojos, bet to pašu novēlu arī citiem, kuri pa vakariem staigā no viena stūra uz otru bez darba. Arī visiem dīvāna runātājiem novēlu – piecelties un DARĪT.
Priekā!
Saite:
http://mairawilkirainshow.wordpress.com/2014/11/25/japarlec-pari-savai-galvai-3-saruna/