Mairas Wilkiraines šovs (beta versijā).

Tagad cenšos darīt – 3D režīmā to- ko pavisam drīz arī realitātē veikt gribētos.

Pilnais ieraksts: http://mairawilkirainshow.wordpress.com/2014/11/07/viss-bus/

Labāk noalgo kādu mākslas akadēmijas studentu un pa abiem sataisiet zīmētas animācijas, kur Maira slapina kurpes. Patreizēja versija ir ļoti neapetītlīga.

Viss nākotnē iespējams, kad ienāksies kāda investora (viņu vidū kāda, kāds no Jums varētu būt). tad viss iespējams. Patreiz rīkojos savu iespēju ielokā.

Pastaigājos siltajā zemē: http://mairawilkirainshow.wordpress.com/2014/11/07/pirma-pastaiga/

Pirmā saruna.

Tad- kamdēļ tieši šis fetišs?

Maira: esmu retā, kurai tas ļoti patīk. Nez no kurienes tas viss manī ienācis. Tā vienkārši no bērnības. Kas man sākās pirms interneta laikiem. Varbūt kādreiz vairāk pastāstīšu, taču tagad vēlos pateikt- man reiz tālās dienās iznāca paskatīties, ka dažām sievietēm tas reiz patika.

Un- tālāk?

Maira: tad nu mēģināju pati. Vienpatnībā, reti. Prom no cilvēkiem.

Cilvēki?

Maira: mums ir homofobija attieksmē pret visiem, kuri ir drusku savādāki. Tikai pēdējā laikā šī attieksme ir drusku “mīkstāka”?

Bet citi cilvēki saka- kurpes iet bojā!?

Maira: kurpes tāpatās nonēsājas arī tad, ja ikdienā tās lietojam vienkāršajos gājienos. Man ir mierinājums, es apavus pērku speciāli šim nolūkam.

Labi, ap ko “vīsies” paredzamais šovs?

Maira: skaisti papēdīši ūdenī- dod divkāršu skaistumu. Drusku paplašinu atbildi – visādas lietas var darīt gan ar sliktu piegaršu, gan skaistā veidā. Otrā gadījumā ir jāpiestrādā rindā pozīciju. Vajadzīgs vizuālais līmenis, vajadzīgs daudz darba aizmugurē. Cilvēki mums ir apātiski, internetā paši visādus “kumēdiņus” atskatījušies. Nepieciešams garš “iestāstīšanas” periods, pirms parādās kāds pirmais rezultāts pie apvāršņa.

Un tomēr- tā attieksme?

Maira: Tas ir tāds mūris , kuram jālaužas cauri. Ar piepūli. Un ar gaidīšanu. Izsenis zināms kāds teiciens: kuri māk gaidīt- tiem tiek tas pats labākais.

Kas tagad būs turpmāk?

Maira: sekojiet šai dienasgrāmatai. Jaunumi paredzas gandrīz katru dienu.

Otrā saruna: defekts vai… efekts?

Atkal tiekamies ar Mairu, šoreiz palūdzām dažus izteikumus par t.s. divām barikādes pusēm. Jeb- par to, kur defekts pārvēršas par efektu.



Tātad, kur ir tā robežšķirtne – kad perversais pārvēršas par izrādi?

Maira: tā ir smalka lieta. Tikai un vienīgi uzmināma. Nekāda izskaidrojoša loģika tur nav pielietojama.

Kad varam zināt, kur tieši šī smalkā robeža ir?

Maira: visprecīzāk tā notvera brīdī, kad sajūas kļūst tādas loti patīkamas. Kad pazūd visa negatīvā aura.

Vai katrai (katram) šīs sajūtas pazīstamas?

Maira: izskatās, ka daudzi gaišās sajūtas nav iepazinuši. Nav arī nekāds brīnums. Dzīve spiež domāt par ikdienas lietām, apkārt ir dažādas problemas. Arī dažs gadalaiks- teiksim, rudens ar “veļu laiku” – raisa padrūmas pārdomas. Nav viegli izrauties no šī pelēkā loka. Vēl vairāk, tam nepieciešams zināms (liels) gribasspēks.

Ar gribasspēku…?

Maira: … katru (gandrīz katru) defektu varam uztaisīt par efektu. Atkārtojos, bet saku- tajā visā ir zināms darbs jāiegulda. Nedrīkst lietas palaist pašplūsmā. Jābūt dažām, varētu teikt, ne-sievišķām rakstura īpašībām. Prasīgumam, mērķtiecībai,, pat zināmai bezkaunībai. Jābūt arī ar “biezu ādu”.

Vai apkārtējie spēs visu šo novērtēt?

Maira: atkal atkārtojos- cilvēki ir apātiski, gan apkārtējās dzīves pēc (kur par visu pašām/pašiem ir jādomā- pie tā mēs neesam pieraduši tagadējā kapitālismā, aizvien gaidām- kad kāds visu gatavu pienesīs klāt uz paplātes). Apātija iet roku rokā ar negatīvām domām- tostarp “noliet” visus tos, kuri vēl kaut ko dara. Esam pārvērtušies par “dīvāna sēdētājiem”, vien rūcošais vēders liek piecelt pēcpusi un iet kaut ko darīt.

Tad ir grūti iet uz to robežu, kur “perversija” pārvēršas par “izrādi”…

Maira: jā gan. Daudzi līdz robežšķitnei nenonāk. Nepietiek spēka. Atkrīt atpakaļ uz dīvāna pie iecienītā komforta TV kastes. Viegli ir neko nedarīt.

Nebeigsim šo sarunu tik drūmos toņos…

Maira: patiesi. Ejam darīt jaunas lietas. Vecās – tās jau izdarītas, “krējums nosmelts” un pieder pagātnei. Katra no mums var pacelties uz nākamā līmeņa. Līdzīgi kā daždien pc spēlē. Tikai reālā dzīvē tas viss ir daudz interesantāk:)

Priekā!

Sajūtu turpinājums.
Saite: http://mairawilkirainshow.wordpress.com/2014/11/08/turpinu-kert-sajutas/

“Jūriņ’ mana – mans sapnītis”!

Reti relaksējoša diena – gribas tā vien uz reizi mesties jūrā!
Paga paga- vēl pasēdēšu. Liegs vējinš maisās gar manām ausīm.
Tā sēžot- sagaidīšu vakaru.
Vakarā sāksies kaislības pa īstam.

Saite: http://mairawilkirainshow.wordpress.com/2014/11/22/jurin-mana-mans-sapnitis/

Personības dubultošanās?

galvā skanēja viens jautājums: WHAT THE FFF??

Viss nākotnē iespējams, kad ienāksies kāda investora (viņu vidū kāda, kāds no Jums varētu būt).

aha, cosmo forums nebeidz izrādīt sajūsmu par tavu jocīgo hobiju ;)

Nē- šova sākums...

Pretjautājums- vai visiem hobijiem jābūt garlaicīgiem?

tas ir jautājums, nevis pretjautājums, es tev jautājumu neuzdevu, tikai nokomentēju ideju, ka forumā atradīsi investorus.
nav jābūt garlaicīgam, hobiji parasti nav garlaicīgi ;)

Pavisam filozofiski, ja kādu lietu iesākumā no malas iesmej- tad virziens ir pareizais. Vienmēr ir tā, ka par trakajiem dzīves laikā smejas, bet pēc tam pērku un lieto izgudroto lietu (pakalpojumu/šovu...). ...

Es redzu arī sleptos un varbūtējos jautājumus :)

nezinu vai vienmēr, gan jau ir gana trako, kuru idejas ir izsmietas, jo tās tiešām ir nederīgas un tur nekas nav sanācis, bet stāstus jau raksta tikai par trakajiem, kas guvuši panākumus. un es domāju, ka tev varētu arī veikties biznesā, ja jau ir pēdu fetiši, tad kāpēc ne šis, bet cosmo nav mērķauditorija bildēm, kur nu vēl investoru meklēšanai.

Punkts 4: ja ārā apkārtnē ir rudenīgi depresīvs laiks- tas par skaistu un piesātinātu dienu katrs (katra) varam parūpēties paši. Radot kādu jaunu ideju, piemēram.

bet cosmo nav mērķauditorija bildēm, kur nu vēl investoru meklēšanai.

To mēs vēl paskatīsimies, vienreiz jau pierādījās pretējais. Latvieši ir grūti iekustināmi- tas jau man 20 gadus zināms, tamdēļ neatlaižos.

Cosmo pavilkās, lai paņirgātos un izklaidētos, nevis dēļ tā, ka atvērās mistiskas čakras un visām savajadzējās tupeles slapināt! Attopies, mīļais cilvēk!