ninasskapi, saprotu, ka Tev ir būtiski pret visu attiekties ar maksimālu mieru, un zini - tas ir ļoti labi. Nerviem veselīgi, tā teikt :)
Bet. Šis ir forums internetā. Kāpēc man viss, kas mani neapmierina, būtu jātur pie sevis? Es šādas lietas pārrunāju ar ģimeni, draugiem, kolēģiem, kuri paši ir tādu gadījumu dēļ kavējuši darbu. Es neskrienu ar lāpām pa ielu bļaudama "Nolinčot tos zvanītājus!" Manuprāt šāda reakcija ir diezgan adekvāta. Tās situācijas - jā - visdažādākās. No peldkostīmu pircējiem līdz tantītēm, kas brauc atpakaļ uz saviem laukiem.
Man Londonā reiz uz darbu braucot šādi gadījās. Iekāpju metro, sākam braukt un pēc 2 pieturām viss sastāvs tiek apturēts, policijas pārmeklēts, seko paziņojumi, ka tālāk nebraucam un visiem ir jāpamet vagoni un stacija. Aizeju uz (par laimi) netālu esošo autobusu, piezvanu priekšniekam, ka kādas 20 min. kavēšu. Tālāk braucot autobusā, pamazām attopos, ka mēs uz priekšu kustam lēnāk un lēnāk. SMS priekšniekam, lai pieskaita vēl 10-15 min. Galu galā, aptuveni 2km no manas darba vietas, autobuss uz vietas stāv 15 minūtes, ik pa brīdim pakustoties par 20 metriem uz priekšu. Un stāv atkal. Aizeju pie vadītāja, prasu, lai laiž ārā. Atbilde - "Es nevaru, mēs atrodamies ielas vidū" Viss. Pēc brīža piegāja vēl pāris cilvēki, kam it kā bija kļuvis slikti, tiem pateica, lai spiež avārijas pogu durvīm un grūž vaļā, ja vēlas izkāpt. Tā arī izdarīja, es līdz ar viņiem. Uz darbu ar kājām, jo satiksme visā apkaimē bija paralizēta pateicoties tam, ka tika uzstādīti ielu rotajumi, plus traucēta darbība metro. Tātad, ne takši, ne citi autobusi, nekas. Darbā ierados ar pusotras stundas nokavēšanos, jo parastā pusstundas brauciena vietā ceļoju 2,5 h. Darbā, lai mani uz šo laiku aizstātu, bija jāizņem darbinieks no citas pozīcijas. Mans draugs tai pat laikā tā paša metro dēļ netika mājās, bija jāmeklē 3 autobusi un jāpārsēžas, jo pa taisno neviens neiet. Kā vēlāk ziņās lasīju, esot kādu izmukušu noziedzinieku pa metro sliedēm tvarstījuši. Viens lohs, bet ietekmē tūkstošiem cilvēku gaitas.