Es pieturos pie tā, ka cilvēkam rīkle paredzēta ne tikai bļaušanai par savām tiesībām, bet arī normālai komunikācijas veidošanai. Nekad neesmu saskārusies ar smēķētāju, kurš iebilstu paiet malā, ja viņam to palūdzu. Lai viņš būtu - vienalga no kuras sociālās grupas. Kas attiecas uz smēķēšanas aizliegumiem to ir smieklīgi daudz. Par daudz, lai tos ievērotu.
Klātbūtne ir klātbūtne. Tas ir tad, kad bērns ir klāt. 10 vai 20 m bet viņš tur ir un viņam tur nav jābūt, kad vecāki nodarbojas ar saviem netikumiem.
Esmu smēķētāja. Riebjās dūmu smaka, patīk process. Smēķējot kāda klātbūtnē vienmēr apjautājos vai netraucēšu, masu vietās pieturas un tā tālāk nesmēķēju. Plauša no pagaidīšanas nekad nav izkritusi, stāžs man ir liels tādēļ tas nv arguments "pīpēju jau 20 gadus 2pakas diena".
Pīpēt uz balkona drīkst un drīkstēs, lai ko arī teiktu likums. Tas ir cilvēka īpašums. Bet gaiss nevienamatiem nepieder. Jo īpaši tiem, kuri gatavo savas reņģes un ko tur dzīvokļos. Ar visas drēbes pēc tam jāpārmazgā. :D fuuu.
Katrā ziņā, cosmo ir pilns ar meitenēm kuras nemāk komunicēt ar līdzcilvēkiem. Tām tad arī ir problēmas ar visu - pīpmaņiem, bērniem, vecākiem, darba devējiem, pārdevējiem utt. Īsumā - visiem. Nekā jauna. :D