Nedrīkstēs smēķēt arī uz daudzdzīvokļu māju lieveņiem.

Nu, ja tu taisies šādi risināt problēmu, tad arī nebrīnies, ka solīds kungs tevi pasūta piecas mājas tālāk. Jums ir viena dalāma teritorija. Un tu no viņa kaut ko vēlies, nevis viņš no tevis. Tas, ka agresīvi bārsties ar likumu viņu nekrata, jo viņš jau ir izdarījis izvēli to pārkāpt. Tas, ka tu viņu sūti kā suni lietū, jo tev tur nav jāiet - arī rada nepareizu gaisotni būdiņā.
Bet tevi tavs komunikācijas veids apmierina, Ok. Es tikai saku, ka izvēloties taktiku kur sarunā meklejiet kompromisu dod vairāk kā agresīva saruna, kurā tu tikai izmanto likuma pantus un tas "lūdzu" tiek atstāts otrajā plānā. Jo būtībā tu neesi gatav lūgt. Tu pieprasi. Nevis lūdz.

Piekrītu atkal stellaglmr. Man arī acīs lec tāda bišķin naidīga - nē, nu tā nu gan nebūs. Vai tas ir forši stāvēt lietū, ja kāds zem jumtiņa pīpē? Nē. Bet es sev esmu svarīgāka, ietaupu savus nervus, nelecu strīdā, labāk izeju ārā, attaisu lietussargu un pastāvu. Es nezinu, man kaut kā liekas, ka ja man traucē un šķiet, ka tas cilvēks nu nepaies malā, es pati varu paiet malā un viss priekš manis ir atrisināts. Tāpat nekad nesapratīšu tos cilvēkus, kas ar uguntiņu acīs sauc policiju, kad redz, ka kāds pīpē tam neatļautā vietā - man tas šķiet tāds jocīgs veids kā apmierināt savu atriebības kāri pret pīpētājiem :D Nu nopīpēs viņš savu cigareti, divas minūtes, trīs. Nu, kas tur tāds? :D Bet tā ir tikai mana attieksme un viedoklis

Skaidrs. Tātad, ja pieturā stāv pīpētājs un nepīpētājs, tad problēma ir nepīpētājā un viņam ir jākāpjas malā, jāiet lietū vai sniegā, vai vēl kaut kur stāvēt, jo problēma ir viņš. Nevis cilvēks ar pretīgu, smirdīgu netikumu. Ja pieturā stāv grūtniece un pīpētājs, tad arī - grūtniece ir tā, kurai jāvācas stāvēt ārā, jo viņa noteikti nav no cukura. Gan pārdzīvos.
Sanāk, ka nevis smēķētājiem ir jādomā par apkārtējiem un to, ka viņu smirdēšana traucē, bet gan apkārtējiem ir jāstaigā uz pirkstgaliņiem un jāpielāgojas smēķētājiem un viņu netikumam.

Es neteicu, ka tev kaut kas ir jādara. Es teicu, ko daru es. Bet es atzīstu, ka redzu kur ir problēma. Nevienam nepatīk, ja viņu sūta prom, lai citam būtu ērtāk. Tu neesi no cukura, gan lietu pārdzīvosi. :D vai otrs variants - iemācies nebūt agresīva. Jo pat šeit tu esi agresīva pret mani, ja jāprecizē. Un tas nav labi. Vismaz, nenāk par labu.

forši, bet tāpat nekas nemainīsies, kur pīpēja tur pīpēs :D

Nu lūk pašteizējie aizliegumi:

11.pants. Smēķēšanas ierobežojumi
(1) Aizliegts smēķēt:
1) izglītības un audzināšanas iestādēs;
2) ārstniecības iestādēs, sociālās aprūpes un rehabilitācijas institūcijās, ieslodzījuma vietās, izņemot telpas, kas speciāli ierādītas smēķēšanai. Attiecīgās iestādes vai institūcijas iekšējās kārtības noteikumos var paredzēt iespēju šo iestāžu pacientiem vai institūciju iemītniekiem smēķēt arī ārpus telpām, kas speciāli ierādītas smēķēšanai, ņemot vērā šo pacientu vai iemītnieku fiziskās un garīgās veselības stāvokli;
3) tuvāk par 10 metriem no ieejām ēkās vai būvēs (arī uz ārējām kāpnēm un lieveņiem), kur izvietotas valsts vai pašvaldību iestādes un kapitālsabiedrības, kurās vairāk nekā 50 procenti kapitāla daļu (akciju) pieder valstij vai pašvaldībai. Šajās vietās izliek informatīvus uzrakstus vai simbolus par smēķēšanas aizliegumu;
4) sabiedriskā transporta līdzekļu pieturvietu nojumēs un uz peroniem;
5) daudzdzīvokļu dzīvojamo māju kāpņu telpās, gaiteņos un citās koplietošanas telpās;
6) darbavietās darba un koplietošanas telpās, izņemot telpas, kas speciāli ierādītas smēķēšanai;
7) publiskās ēkās, būvēs un telpās (kinoteātru, koncertu, sporta zālēs, citās sporta ēkās un būvēs, pasta un citu iestāžu zālēs, diskotēkās, deju zālēs u. c.). Šis aizliegums neattiecas uz publiskās ēkās esošajiem dzīvokļiem;
8) sabiedriskā transporta līdzekļos un taksometros, izņemot tālsatiksmes vilcienus un kuģus, kuros var būt atsevišķi vagoni vai kajītes, kas paredzētas smēķētājiem;
9) sporta un citu publisku pasākumu laikā stadionos un citās norobežotās teritorijās, izņemot vietas, kas speciāli ierādītas smēķēšanai;
10) bērnu atpūtas un rotaļu laukumos;
11) parkos, skvēros un peldvietās, izņemot vietas, kas speciāli ierādītas smēķēšanai;
12) kafejnīcās, restorānos un citās sabiedriskās ēdināšanas vietās, izņemot vasaras (āra) kafejnīcas, kurās atļauts smēķēt tikai vietās, kas speciāli ierādītas smēķēšanai.
(2) Kazino un spēļu zālēs atļauts smēķēt tikai telpās, kas speciāli ierādītas smēķēšanai, vai telpās, kas atsevišķi nodalītas smēķēšanai.
(3) Viesnīcās un citās īslaicīgas apmešanās mītnēs var būt speciāli ierādītas guļamtelpas, kurās ir atļauts smēķēt.
(4) (Izslēgta ar 03.04.2008. likumu.)
(5) Aizliegums smēķēt norādāms ar informatīvu uzrakstu, lietojot zīmi "Smēķēt aizliegts" (balti burti uz sarkana fona), bet atļauja smēķēt — ar tādu pašu informatīvu uzrakstu, lietojot zīmi "Atļauts smēķēt" (balti burti uz zaļa fona), vai ar simboliem, kurus lieto starptautiskajā smēķēšanas kontroles praksē.
(6) Kārtību, kādā izvietojami informatīvi uzraksti vai simboli par smēķēšanas aizliegumu vai atļauju smēķēt, kā arī uzrakstu un simbolu paraugus nosaka Ministru kabinets.
(7) Starptautiskās satiksmes lidostas izlidošanas publiskajās telpās aiz drošības kontroles punktiem var būt ierīkotas vietas, kas speciāli ierādītas smēķēšanai.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.10.1999., 24.02.2005., 03.04.2008. un 04.03.2010. likumu, kas stājas spēkā 07.04.2010.)

Wolf.
Visa problēma ir tavā attieksmē...
Es neteicu

Atvainojos, bet es nestāvēšu lietū tāpēc, lai kāds varēu pīpēt sausu galvu pieturā. Tā nebūs. Es neliedēšos tāpēc, lai kāds varētu nodoties savam netikumam.
Ja es nedrīkstu viņam palūgt(nevis norādīt, bet pieklājīgi palūgt - es neteicu ''vācies ar savu pretīgo smirdoņu uz to stūri pīpēt'') paiet malā un nedrīkstu arī teikt, lai vispār izbeidz, tad es nevaru iedomāties, kā tad man vajadzētu runāt ar viņu augstībām smēķētājiem tā, lai es nedabūt pretīm: ej dirst.
Nezināju, ka ar pieklājīgu atvainošanos un pieklājīgu palūgšanu nepietiek, bet ir nepieciešama nezin kāda īpašā teikumu uzbūve un tehnika.

nu neticu ka so likumu baigi ieveeros.. tapat smekees gan uz balkoniem gan lieveniem.. un neticu ka bus daudzi kas sauc uzreiz mentus kaa redz ka kads piipee uz balkona. un pectam vnki pateiks - pieraadi ka piipeeju..

Es atbalstu. Cigaretes vispar butu jaaizliedz

Aija.
Nu skaidrs.
Tad par smēķēšanu bērnu klātbūtnē arī vēl būs, jo šobrīt es šādu sizliegumu neatradu. Lai gan man tas ir pašsaprotami, bet laikam ne visiem!

Vienīgi man kā smēļētājai žēl par parkiem ( aizliegums pastāv ), bet es to mēdzu pārkāpt ( atrodu soliņu kur nevienam netraucēju ), bet tas ir reti. Vispār sabiedrībā smēķēju reti.

Katra paša izvēle, smēķēt vai nesmēķēt. Vienīgais par ko esmu par, ka bērnu klātbūtnē gan nevajadzētu. Pati nesmēķēju un ja tuvumā kāds smēķē, mēģinu atkāpties, lai mani tas netraucētu, jo uzrunāt smēķētāju lielākoties ir bezcerīgi. Pat ja aicinājums būs tikai paiet nostāk, to iztulkos kā uzbrukumu un aizskaršanu.

Kāpēc nesmēķētājam jāmirkst lietū vai sniegā, kamēr viens kundziņš pieturvietā smēķē?
Tajā konkrētajā situācijā, kad mēs smēķētājam palūdzām paiet malā, uz soliņa sēdēja grūtniece ar lielu punci un viņai noteikti būtu daudz grūtāk stāvēt lietū nekā smēķējošajam kungam, kuru it nemaz nesatrauc apkārtējo domas.
Liela daļa manu draugu, kuri smēķē to dara vietās, kur citiem netraucē. Ir iespēja paiet tālāk no vietām, kur pulcējas daudz cilvēku, kā pieturas.
Un vēl neciešu, ka kāpjot iekšā transportā ievelk pēdējo dūmu un to visu izelpo iekšā.

Tātad, atsaucoties uz Zīles ielikto linku, elektronisko cigarešu smēķētāji, kuri nelieto nikotīnu var droši brīvgaitā pīpot, kur grib, JO

smēķēšana — process, kura laikā notiek tabakas izstrādājuma vai augu smēķēšanas produkta apzināta aizdedzināšana un lietošana tādā veidā, ka tos var ieelpot (inhalēt), un kura rezultātā izdalās dūmi;

nav tabakas izstrādājums vai augs.
nu, un kā šito izkontrolēs? pārlieku nepilnīgi, ne?

Wolf.
Ja esat divi vien, varbūt, ērtāk paiet malā pašai?
No otras puses - ja Tu no cilvēka kaut ko vēlies, varbūt pacenties nenorādīt, kur viņam iet, lai viņš Tev nenorāda ko tev darīt? :D

Es nezinu, kādēļ man vienmēr visu izdodas panākt bez īpašas liekvārdības. Uzsmaidu, atvainojos, norādu uz situāciju un apjautājos vai mēs nevarētu atrast kompromisu. Nekad, godā vārds, nekad nav bijušas problēmas. Ar vistrakāko Maskačkas seju nē. :D
Nezinu. :D īstenibā, es visai regulāri cilvēkiem lūdzu kaut ko nedarīt publiskās vietās. Dzert vai pīpēt, es domāju. Nulle problēmu.
Bet man laikam ir dabas dots talants runāt ar cilvēku un nerādīt iespaidu, ka viņš ir slikts. Un sliktajiem jāiet kaut kur kaktā. :D

Pag, es kaut ko nesaprotu- kur problēma paiet malā pašam???
Ja man traucē kāds smirdinātājs, es paeju tālāk.

Zīle

Par balkonu vēl tikai būs, pagaidam nav, bet drīz būs. :D

To, protams, nevar attiecināt uz visiem smēķējošajiem, bet pēc vienas reizes, kad mēs ar puisi palūdzām, lai pieturvietā smēķējošais vīrietis paiet malā smēķēt un pēc tam dabūjām ne tikai pieturvietā, bet arī transportā ilgi un dikti klausīties kā mēs šmurguļi tādi (toreiz man bija kādi 23 gadi) atļaujamies viņam kko aizrādīt, turpinot tālāk runāt par valstī pastāvošo iekārtu, un visu pārējo, kas nu šim kungam bija sakrājies, vairs neveru muti vaļā.
Tie, kas neburkšķot paietu malā pēc uzaicinājuma, jau paši saprot un smēķē maliņā, bet tie, kas smēķē pieturā un paši neko neredz arī pēc uzaicinājuma visdrīzāk malā nepaies un vēl neapmierināti burkšķēs.

Tie likumi citreiz aiziet līdz apsurdam, drīz būs tā, ka cigaretes pārdosies, bet smēķēt nevarēs NEKUR! Loģika?

+

Nekad neesmu saskārusies ar smēķētāju, kurš iebilstu paiet malā, ja viņam to palūdzu.

Fantastiski. Prieks par tevi. Taču, tava pieredze nav universāla un tas, ka tev ir šāda pieredze, nenozīmē, ka kurītāji ir eņģeļi un visiem ir tik jauka pieredze.
Man vispār uz pirkstiem saskaitāmas reizes kāds ir pagājis malā vai beidzis pīpēt. Lielākoties saruna ir tāda:
Es: Atvainojiet, vai jūs lūdzu varētu paiet mazliet tālāk un smēķēt tur. Man ir nepatīkami šie dūmi.
Pīpētājs: Ej dirst. Ja kaut kas nepatīk, vācies citur. Kur gribu, tur pīpēju, stulbene.
Un, nē - tāda leksika nenāk tikai no urlāniem vai dzērājiem. Aizvakar tādu saņēmu no zolīdi ģērbta vīrieša Rīgas centrā.
Ja pīpētājs ir kāda dāmīte, tad vēl neiztiek bez lekcijas par to, ko es iedomājoties, viņai kaut ko prasīt, lai uz sevi paskatoties, kāda es tāda un šāda.
Tieši tāpēc, atbalstu visus sodus, visus aizliegumus un atbalstītu arī lielas cigarešu cenas, jo normāli un cilvēciski sarunāties var ar kādu 1% vai 0,5% no visas pīpētāju komūnas. Pārējie ir no tiem, kas vēl aizrādītājam ja ne cigareti uz pieres nodzēsīs, tad vismaz sejā iepūtīs un pasūtīs trīsstāvīgajiem.