Nezinu, uzaugu ģimenē, kurā vecāki smēķēja. Pati, vidusskolas gados pameģināju un sapratu, ka nav tas domāts man. Dziva esmu un vesela arī. Tapat uzauga arī mani radinieki, māsīcas un brāleni, visiem vecāki pīpēja. Tā kā tas viss man liekas ļoti pārspīlēts. Ļoti nepatīk nevēdinatas telpas, kur sapīpēts, tāpat ari nepatīk, ja pūš virsū dūmus. Uzskatu, ka aizliegt pīpēt dzivoklī un uz lodžijas, ir absolūti stulbi. Saprotu, ka cilvēkiem traucē, bet citiem traucē, kad klausās skaļi mūziku, cepj ābolu pankūkas vai kad raud mazi bērni aiz sienas. Es, piemēram, katru vakaru dzirdu kaimiņu kurš krāc, tik skaļi, ka dzirdams caur visām dubult-sienām. Un ko tagad? Es jau neskrienu zvanīt policijai, lai modina cilvēku, jo nevaru iemigt. Uzskatu, ka ir lietas, kuras vienkārši ir jāpieņem, gribi vai nē. Cilvēki tomēr ir dažādi. :)