Es, pirmām kārtām, izvērtētu, cik tuvas ir šīs "nevēlamās" draudzenes, cik sen pazīstamas. Piemēram, ja tās ir nesen sastaptas sievietes, tad izvērtētu visādus par un pret, neizslēdzot iespēju, ka puisis grib tikai labu. Savukārt ja runa ir par bērnudārza laika draudzenēm, sirdsdraudzenēm u.tml., justos nepatīkami pārsteigta par vīrieša domu, ka viņš regulēs, ar ko satiekos, ar ko ne.
Sliecos piekrist dažām iepriekš komentējušajām: ne jau draudzenēs kā tādās ir vaina (ja vien tiešām nav sanākusi kāda nepatīkama vārdu apmaiņa, izteiktas antipātijas vienam pret otru), bet tava puiša nepārliecībā, kompleksos, tevis pašas minētajās bailēs tevi pazaudēt. Es gan aizdomātos par to, kas sekos šiem pirmajiem norādījumiem. Jo, galu galā, citu vīrieti tu vari sastapt arī pa ceļam uz darbu, benzīntankā vai pārtikas veikalā.
Apvainošanās, ka neņem viņu visur līdzi, runā pretī vienkāršai cilvēciskai loģikai. Nezinu, kā rīkojas citas, bet man šķiet normāli, ka, apciemojot vecākus, neņemam līdzi draudzeņu baru, ejot uz vecmetu ballīti atstājam mazos brāļus mājās un meiteņu vakarā piedalās tikai meitenes. Bet tas varbūt man vienai tā, bez ironijas, jo savas attiecības veidoju bez "salipšanas" un absolūtā "divi vienā" principa. Tāpēc šķiet normāli doties uz teātri ar citiem savējiem, otru pusi nepabrīdinot pusgadu iepriekš.
Pēc visa, iesaku izrunāties. Nevis Cosmo melns - balts stilā, vicinot puisim gar degunu atvadu koferi, bet mierīgi, gudri un civilizēti. Varbūt viņš nemaz nav ievērojis, ka esi pārdomās un diskomfortā.
Lai veicas.
1925
