1. darba vieta.

Strādāju jau vidusskolas laikā, bet tieši pēc vidusskolas pirmais darbs bija apģērbu veikalā pa vasaru, kad bija izpārdošana - trakākais laiks, burtiski nervi bija uzvilkti katru dienu. Darbs nepatika, visu dienu uz kājām, garas maiņas, īsi pārtraukumi, pa kādam stulbam un riebīgam klientam katru dienu.. Bet iemācījos vairāk pastāvēt par sevi, jo viena kolēģe, kurai bija ļoti labas attiecības ar priekšnieci, pret visiem pārējiem izturējās kā maita, kā arī sapratu, cik liels darbs ir jāiegulda, lai uzturētu kārtību, jo cilvēki var uztaisīt jucekli burtiski 5min laikā, tāpēc staigājot pa veikaliem, piemēram, neceļu augšā salocītas drēbes, ja man tās tiešām neinteresē.

Pirmo reizi sāku strādāt 15 vai 16 gados - caur NVA palīgstrādnieks viesu namā - puķes stādīju, zāli ravēju, flīzes mazgāju, man patika, jo iepazinos ar foršu meiteni, ar kuru gan šobrīd vairs nekomunicēju, taču kontaktos paturu.
Pēc tam jau nākamajā vasarā Top veikaliņā par palīgstrādnieku - draudzenes mamma iekārtoja un 1 mēnesi.

Pēc vidusskolas nestrādāju, jo Koledžai bija tāds jocīgs grafiks - vienu mācies, otra brīva - tātad, reāli nekur tādu laiku darbā nevarētu savienot.. (Nebiju no Rīgas).
Prakses laikā mani atzina par labu un pieņēma strādāt, ko daru līdz šim. ;)

Viens no pirmajiem darbiniem skolas briivalikaa ,bija darbs fermaa,tad polikliinikas registratuuraa-vienmer tagad ,kad eju garaam tai maajai ,atceros tos laikus-loti patika,likaas,ka daru loti svariigu darbu,un tad pirmais ,un peedeejais darbs Latvijaa-slimniicaa!