Rūpes par vīrieti

nu més abi esam spéjígi pashi par sevi parúpéties, bet es mierígi varu vinjam pasútít i-netá apgérbu, nopirkt veikalá smarzhas, apenes. tápat, protams, gatavoju, mazgáju drébes. negludinu gan :)

bet nav tá, ka aptekaléju, kamér es gatavoju, vírs dara ko citu, kaut vai ar putekljusúcéju uzpucé máju, umtl... visam ir jábút lídzsvará :)

Nu ok. Mātes pretīgi radījumi, bet īstas sievietes sevi kā tādu šķirnas zirgu tirgo. Tā lai tikai izrādēm. Turklāt savu izcelsmi un vēsturi kaut kur dziļi, dziļi noslēpj. Jajau saka, tad laikam jātic.

Armand,

Tu jauc. Mates nav pretigi radijumi. Tiek apspriests viriesa un sieviesa attiecibu modelis - "mate un dels". Tas taa saucas, tam nekada tiesha sakara ar kaadu mati.

bellakilla, Tu esi viens frukts :D Taču tā jau ir tā lielā patiesība. Viss ir gaužām vienkārši :)

MAn shkjiet, ka mates un dela attiecibu modelis attiecibas ir tad, ja sieviete strada, taisa est un vel bernus pieskata, bet virietis nedara neko, ne stradaa, ne macas, ne majas palidz. Tad gad varetu izskatiities peec mate un dels atteicibaam.

Piekrītu! Nu neviena sieviete negrib sev bīdāmu un bakstāmu vīrieti. Rūpēm ir jābūt abpusējām, turklāt jānāk tāpēc, ka gribas, nevis tāpēc, ka citādi otrs cilvēks staigātu nošņurcis, neēdis un kā viena žēlīga nelaimes čupiņa. Es personīgi gribu sev redzēt blakus pieaugušu cilvēku, kurš prot pats par sevi parūpēties.

Tas notiek tad, kad ruupes par viirieti ne ar ko neatskjiraas no ruupeem par 7 gadiigu puiseenu. Tikko sieviete saak domaat, ka viirietis nav speejiigs pienjemt patstaaviigu leemumu pat par to, vai grib eest un vai vilkt cepuri, tur ir notikusi lomu mainja no sievas uz mammu.

Story Es tikai ķēmojos. Zinu par ko lieta.

VIT@ bet tā taču ir! :) vīrietim nekas cits no sievietes nav vajadzīgs, lai būtu laimīgam, mīlētam un mīlēt pretī. Viss pārējais sākot ar zeķīšu pirkšanu un beidzot ar viņa kreklu pieskaņošanu savai kleitai, jo taču jāizskatās citu acīs kā pāris - padara vīrieti par "dēliņu". Man tāds vīrietis nav vajadzīgs. Es savam vīrietim ļauju uzņemties vadību absolūti par visu, un līdz ar to man blakus arī ir vīrietis, nevis bērns.

Armand, ar sievieteem labaak nekjeemoties :D

Nekādas lomu un darba dalīšānas :-D :-D :-D. Veči tagad izrādās kā lupatas sieviešu darbus dara :-D. A sievietes tikmēr ko? Guļ gultā un vēro :-D :-D :-D. Ierēcu nepajokam. Tagad jums būs superlīdzeklis savu veču neuzticības noteikšanai - ja pārstājis šrubēr jūsu kopējo māju tātad piestaigā pie citas un šrubē tur :-D :-D :-D.

... bet ko gan citu var gribēt no tādiem "vīriešiem" kuri ir ar mieru dancot pēc sieviešu stabules - ielaisties "attiecībās" uz sieviešu izdomātiem un viņām vien izdevīgiem noteikumiem?

Post scriptum. Jā es arī pats sev gludinu un māju tīru, bet es esmu BRīVS - man nevienai nav jāatskaitās kur eju un ko daru. Un tā ir milzīga atšķirība.

parmeriga maacissana , noraadisana ko darit, nnekad neatlautnekovirietim majaas izdarit, kaut pusdienas pagatavot.
paarmeriga uncinaasanaas.



sapraata robezaas ir ok.

Manuprāt, par traku ir tad, ja sieviete jau domā, ka viņa zina labāk par vīrieti pašu, kas, kad viņam vajadzīgs, kad sieviete uzskata, ka drīkst norādīt, ko viņam darīt, kaut ko atļaut, neatļaut.

Es savam vīrietim ļauju uzņemties vadību absolūti par visu

Bellakilla, tad jau jums ir tēva un meitas attiecības :D

Par tēmu, nu, manuprāt katram cilvēkam tā iekšējā sajūta par to, cik daudz rūpēties (un par ko rūpēties) ir mīļotās sievietes līmeņa rūpes, un no kura punkta sākas kļūšana par vīrieša mammu, atšķiras. Ko padomās kāds no malas, tas, manuprāt, ir mazāk būtiski. Būtiskāk ir, lai tās robežas daudz maz sakristu tev un tavam vīrietim. Ja abiem pārī šīs robežas ir atšķirīgas, tad gan ir problēma.

Kura ir tā robeža, kad tiek pārkāpta robeža kā "rūpes kā draudzenei/sievai" jau sāk izskatīties par "rūpes kā mātei"?

Un, paturpinot tēmu, kur ir robeža starp "rūpes kā draudzenei/sievai" un "tu par mani nemaz nerūpējies/tu mājās neko nedari" (frāze no vīrieša mutes).

Mūsmājās sadalīts tā - es rupējos par tīrību, bet draugs par gatavošanu un visādiem pielikt/salabot/saremontēt. Abi esam apmierināti.
Nopirkt viņam kādu drēbi arī nav problēmu. Nav man grūti sūtot netā sev kko, pielikt kādu lietiņu arī viņam. Vai arī vazājoties pa veikaliem ieiet arī vīriešu nodaļā. Bet to es pieskaitu pie lutināšanas un daru, lai iepriecinātu.
Bez manis viņš ar visu pats varētu tikt galā.

Mans puisis ir gana patstāvīgs it visā - spēj pats sevi apkopt, drēbes pērkam kopīgi un man nav grūti ko izgludināt vai salāpīt. Bet man kā viņa draudzenei mātišķuma jūtas negribot jāieslēdz brīžos, kad viņš zaudē pašpietiekamību un nespēj pieņemt pašsaprotamas lietas. Tad es jūtos pat ne kā māte, bet vienkārši tā it kā būtu kopā ar bērnu. Tas mani visvairāk kaitina. Man liekas, ka vīrietim ir jābūt stipram savās emocijās, nepiestāv ņerkstēt kā puišelim. Protams, ir izņēmumi, cilvēks jau nav akmens, bet saprāta robežās ir jāspēj saprast un pieņemt elementārus notikumu pavērsienus.

nepatīk gludināt, reti, reti saņemos savu apģērbu gludināt.

Sievietei /sievai nekas nav obligāti jādara..
Tas viens, otrs, vīrieša pāraprupe arī nešķiet normāla, visu pienest, aiznest, notīrīt, izmazgāt, izgludinat, utt.and vīrietis audzis tādā ģimenē kur mamma darīja visu un to gaida no manis, bet es esmu atsedinajusi, neesmu ne viņa māte, ne kalpone. To ko daru, daru jo gribu, nevis man tas būtu jādara.