Vīriešu manieres

Man personīgi ir ļoti svarīgi, lai vīrietim ir labas manieres. Bet domāju, cik ļoti tas ir jāuzsver vai jāsagaida no viņa

Jā, nu daudz kur var piekrist. Zinu paziņas, kas vienmēr pirmajos randiņos uzstājīgi velk laukā maku un noteikti pastāv uz puses maksāšanu, tad nu arī pēcāk kopdzīvē nesaņem to izmaksāšanu un mazās dāvaniņas, jo taču parādīja "man neko nevajag, es pati".
Kopdzīvē jau cita lieta, tur neuzskatu, ka tikai vienmēr un visur jālieto vīrieša nauda, bet sākumposmā jau vajag gan atļaut vīrietim būt vīrietim.

Runa arī nav tikai par naudu, bet labām manierēm. Kā jau teicu, mēteļa uzvilkšanu, rokas pasniegšanu, kāpjot laukā no auto, durvju atvēršanu un tamlīdzīgi.

Durvju attaisīšana un tamlīdzīgas lietas ir kaut kas ļoti pašsaprotams, tas manuprāt jādara katram vīrietim. It kā jau sīkums, bet patīkami:)
It īpaši tad, ja viņš grib atstāt patīkamu iespaidu, bet arī pārmērīga pieklājība var nākt par ļaunu.

Man jau šķiet, ka tas pamatā ir atkarīgs no paša vīrieša audzināšanas - vai viņam šīs manieres ir vai nav. Un, protams, būtu stulbi parādīt, ka Tev tas nafig nav vajadzīgs un nokaut tās manieres jau saknē.

Ok, tā mašīnas durvju taisīšana vaļā man liekas tāda arhaiska padarīšana un ar to tiešām neesmu saskārusies. Bet atvērt durvis, pasniegt mēteli - tas gan ir patīkami un forši! :)

es varētu tikai piekrist. ja gribi, lai pret tevi izturas kā pret dāmu, tad pašai jāizturas kā dāmai pieklājas.

Manuprāt, vai nu ir manieres vai to vienkāši nav. Nevar vīrietim iemācīt, atver man durvis, nav jau suns. Ja pašam nav sajēgas, ka tas ir normāli, tad nav.

Es, laikam, esmu emancipēta sieviete un tas viss man nešķiet svarīgi. Bez tam, ja tādas lietas notiek retāk, tās nekļūst par ikdienišķiem sīkumiem, bet gan par kolosālu veidu kā cilvēks palutina savu otru pusi. Tas, protams, nenozīmē, ka sev blakus vēlos neaudzinātu tēviņu, bet mēteli novilkt, durvis atvērt un samaksāt par pusdienām varu pati. Patiesībā, ar to durvju atvēršanu biežāk ir pat tā, ka es kaut kur ietesos iekšā pirmā un vīrietis paliek man aiz muguras. :D

Man, piemēram, tas arī liekas pašsaprotami. Bet ja gadās, ja vīrietim tā nav... Vai teiksim man gaidīt un nevilkt pašai to mēteli? Cik ilgi? :) Vai palūgt, lai viņš to izdara?
Vai arī kaut kā novilkt to randiņu un vairs netikties. Bet dēļ šāda iemesla? Bet audzināt vīrieti es arī negribu.
Ak, tik daudz jautājumu :D

Vai teiksim man gaidīt un nevilkt pašai to mēteli? Cik ilgi?

15 minūtes ir pieklājīgi gaidīt :D
Man arī šķiet, ka ja ir bijusi laba audzināšana, tad viss kārtībā, ja nav, tad ne jau tu pieaugušam vīrietim manieres mācīsi.

Tieši tā-vai nu ir tās manieres vai to nav.
Tā kā man besī kaut ko tēlot, tad es neko negaidītu-lēnā solī tuvotos mētelim. Ja viņš saprastu, ka jāpieskrien pirmajam, tad ok, ja nē-žēl.
Cik ilgi tad var gadīt to mēteli?? a ja nu nead viņam nepielec?
Un es ciest nevaru, ja vīrietis izspraucas pa priekšu pa durvīm, man pret to ir alerģija. Un ne tikai pret mani, arī pret pavisam svešām sievietēm.

Jūs turpinātu satikties ar tādu? Kura manieres neatbilst jūsu vēlamajam

Man personīgi ir ļoti svarīgi, lai vīrietim ir labas manieres.

Jā, tieši tā!

Jāpiekrīt, ka

Man jau šķiet, ka tas pamatā ir atkarīgs no paša vīrieša audzināšanas - vai viņam šīs manieres ir vai nav.

Ja tas tā nav, tad vari kaut zila palikt no gaidīšanas, bet nekā nebūs un runāšana nelīdzēs. Diemžēl tādu indivīdu-"vīriešu" palie arvien vairāk..

Diemžēl tādu indivīdu-"vīriešu" palie arvien vairāk..

nepiekrītu.

Jūs turpinātu satikties ar tādu?

Man nebija sanācis tikties ar vīrieti, kura manieres mani neapmierina. Bet, domāju, ka es skatītos uz situāciju, tā teikt - kopumā. Ja savādāk vīrietis man patīk, tad paskatītos kā būs. Ja nē, nu tad jautājums ir izsmelts.

Manuprāt, šīs manieres vai nu ir, vai nav. Tās īsti nevar izbojāt sieviete. Vienīgais, ko sieviete var, ir atteikties no tām. Tomēr tās jau nekur nav pazudušas vīrietī .. viņš vienkārši neizmanto savas labās manieres, jo sievietei tas na*ig nav vajadzīgs.
Es esmu ar visām Jūsu pieminētajām manierēm, bet, ja es jutīšu, ka no manis to sagaida, tad varēs to gaidīt vēl ilgi. Tam ir jānāk no sirds un ar vēlmi, nevis tāpēc, ka sieviete pieprasa. Ja Jums izdodas to eleganti un nepiespiesti izdarīt, tad lūdzu, bet tiklīdz tas tiks pasniegts kā pienākums, vīrietis visticamāk padomās, ka "paldies, bet nē, paldies" .. ja vien viņš nav tendēts uz princesēm ..

nepiekrītu.

Nav spiesta lieta

Manuprāt, šīs manieres vai nu ir, vai nav. Tās īsti nevar izbojāt sieviete. Vienīgais, ko sieviete var, ir atteikties no tām.

Arī fakts..

Nezinu, man personīgi īpaši nepatīk, ja pret mani izturas kā pret nezin kādu princesi - padod rociņu, uzvelk jaciņu, utt. Man tas nav vajadzīgs un es to negaidu. Man daudz svarīgāk ir, lai vīrietis pats būtu audzināts, t.i., mācētu uzvesties pie galda, nebeigtu katru teikumu ar krievu lamu vārdu iestarpinājumiem, lai būtu izglītots un inteliģents, lai ar viņu varētu interesanti parunāt par dažādām tēmām.

Manā paziņu lokā visi vīrieši ir ar manierēm. Cits vairāk, cits mazāk, bet būtībā visi zina kā apieties ar sievieti. Bija reiz viens puisis, kurš spērās pa durvīm iekšā pirmais, no sabiedriskā transporta kāpa laukā pirmais rokas turot kabatās un nemaz neatskatoties, uz izmaksāšanu bija paskops utt. Es šim aizrādīju, nolasīju lekciju par manierēm... Un tad sākās tāds teātris! Viņš visu darīja tik mākslīgi pompozi uzspēlēti, ka man tas vēl vairāk riebās, nekā šo manieru neesamība. Tāpēc piekrītu, vai nu ir, vai nav un nekā to mainīt nav iespējams. Mans vīrs mani "paņēma" tieši ar manierēm, kuras viņa uzvedībā bija tik harmoniskas, ka pilnīgi nebija manāmas, taču bija sajūta, ka mani nepārtraikti pietur, rūpējas, novērtē, aplido, "dejo man apkārt", rada tādu drošības un visaptverošu sajūtu pilnīgi bez uzmācības. Tas nebija traucējoši vai neveikli nevienā mirklī. Vienmēr jūtos kā karaliene sava vīra klātbūtnē. Un tā ir tik kaifīga sajūta! :D