Garkalne kā tāda nav tālu no Rīgas. Ja darbs nav Pārdaugavā vai pašā centrā, tad ideāli. Es biju domājusi vairāk par pašu ciematu. Ja, piemēram, paskatās Ādažus, tad tur ir vairāki lielvekali, skola, bērnudārzi, kultūras nams, pludmale, normāla infrastruktūra, kas Garkalnē nav īpaši attīstīta.
Dzīvoju jaunajā projektā. Pirms tam lietuviešu projektā (bija normāli kaimiņi, neko nedzirdēju), 103.sērijā (kaimiņos dzīvoja skandalozs pārītis, dzirdēju visus ģimenes kašķus, arī mēbeļu mētāšanas utt.), Brežņeva laika mājā (no vienas puses kaimiņos dzīvoja vīrietis ar skaļu balsi, bieži dzirdēju viņu runājam. No otras puses kaimiņiem piedzima bebis. Ja pirms tam viņus vispār nedzirdēju, tad, kopš mazā brēkulīša nākšanas pasaulē, visu laiku. Diezgan laba dzirdamība par spīti visām ķieģeļu sienām). Tagad nedzirdu neko. Jā, vieni kaimiņi tādi, kas mēdz šad tad uzrīkot ballītes, tad dzirdu nedaudz mūziku. Bet citu neko, arī no augšējiem kaimiņiem. Vecākām mājām vajag lielākus ieguldījumus, jaunajiem (normāliem) projektiem nē. Mums vācās normāls uzkrājumu fonds, no kura nesen uztaisīja papildus apgaismojumu stāvvietām un vienā vietā piepušķoja fasādi. Pārējā fonda nauda turpina krāties. Kamēr padomju laiku mājām, lielākajai daļai, prasās nomainīt komunikācijas, jumtu, siltināšanas darbi, tās pašas ārdurvis ar kodu utt., kam reāli uz sitiena naudas nav. Ja tā māja celta 70.gados, teiksim lietuviešu projekts, 602., 119. sērija, tipiska Purvciema, Pļavnieku, Juglas apbūve, tad viņai jau ir gandrīz 40 gadi. Ņemot kredītu, tavs īpašums tas būs vēl pēc 20, 30 gadiem. Dzīvot 60, 70 gadus vecā paneļu mājā? Nē, paldies :D
4320
