KristīnA!, es tāda pati! :D Mana pirmā stopēšana vienai pašai arī bija kaut kas. Vasara. Es puķainā kleitā, stresā, ka jātiek uz darbu (no Rīgas uz Jelgavu), naudas vispār nav, citu variantu arī nav. Iekāpu vienā mašīnā, vīrietis saka "piesprādzējieties.. nu lai nevarat nekur aizmukt" Es, protams, sabijusies ne pa jokam, a šis "haha,es tik pajokoju!" :D
Nu draugs ik pa laikam iepīkstas par kaķi, bet pašam bail, miljons jautājumu (tā, it kā bērns būtu jāplāno).. Smieklīgi man dažreiz klausīties. :D Tagad mēs ik pa laikam pabarojam mūsu sētas minčus.. Vismaz kāds prieks, kamēr pašiem nav.. :)
Kinetic, manam draugam ir tāpat.. Tas nekas, ka rozā pipari nav paredzēti, piemēram, kartupeļiem (nezinu, varbūt, ka pat ir), bet viņi ie jāpieliek, tāpat kā pārējās garšvielas, kas atrodas plauktā.. :D Un lai arī kā es censtos vienmēr pievienot sāli, vienmēr būs par maz.. Bet tas viss arī tā mīļi, caur smiekliem.. ;)