Kā izsisties dzīvē?

Un, jā, par vadītājiem. Visi nevar būt vadītāji. Turklāt vadītāja stresa līmeni ļoti ietekmē padoto uzticamība un apziņa, ka uz viņiem var paļauties. Es arī pārrunās saku, ka neesmu vadītāja tips, taču labprāt būtu labs komandas dalībnieks un palīgs. Tev pašai jāsaprot, kas Tu esi par tipu. Arī izcili padotie ir vajadzīgi. :-)

tu jau zini, kas ir tavs miinuss. Tatad jaattiista.

It kā saprotu, ka tas ir mans mīnuss. Bet ir grūti, jo ir komplesi. Ir tie brīži, it sevišķi starp nepazīstamiem cilvēkiem, kad savā starpā vairāki runā liekas, varētu ko piebilst, bet ja teikšu un mani nesadzirdēs es jutīšos vēl stulbāk, nekā ja būtu klusējusi. :D Un tā arī palieku tā pasīvā...
Bet nu, centīšos pārvarēt sevi, jo esmu apņēmības un cerības pilna. Neīdu, ka man nav bagāti vecāki, kuri iekārtotu darbā, vai ka dzīvē neesot paveicies.Ticu, ka saviem spēkiem, ja ļoti gribam daudz varam panākt! :)

Par vadītājiem.... tajā pašā laikā es negribētu teikt, ka nevarētu būt arī kādreiz vadītāja.
Jo, piemēram, grupu darbos, kur var būt arī cilvēki 20 gadus par mani vecāki, es varu lieliski uzņemties vadību, ja nepieciešams koriģēt kāda rīcību, kura es apzinos nebūs atbilstoša, aizsūtīt visiem ziņas, ko darīt, kaitina ja kāds negrib neko darīt un meklē attaisnojumus. Bet tāda tikai esmu, kad tas attiecas uz pienākumiem.

Kompleksi un problēmas komunicēt sākas, kad jāstāsta kaut kas personīgs, jāpasniedz sevi vai mans viedoklis par kaut kādu tēmu tiek prasīts, kurā galīgi neesmu uz "tu".
....
Ok, turpiniet par sevi stāstīt. Droši ;) Ir interesanti un gan man, gan citām cosmietēm iedvesmojoši!

AnnaAnna

Mes esam dikti lidzigas. Cerams, ka tev izdosies.
Ko stude?

Pēc 4,5 gadiem pilna laika darba varu droši apgalvot, ka strādā 95% cilvēku ļoti slikti un nav motivēti neko darīt. Katrā uzņēmumā un profesijā ir izdarītā darba ideāls, un es teiktu, ka lielākā daļa manu bijušo un esošo kolēģu to izpilda kaut kur ap 50-80%, kā kurš (protams, visi uzskata, ka strādā perfekti). Tie, kas strādā labāk, ļoti drīz uzkāpj augstāk, un tajā līmenī atkārtojas atkal tā pati situācija. Ja šāda uzņēmīga indivīda nav, tad sākas ilga un sīva cīņa par augstākiem amatiem, un stagnācija. To saprast ir gandrīz pietiekami, lai dzīvē izsistos. Aiz šī ''gandrīz'' slēpjas amati un uzņēmumi bez izaugsmes iespējām.