Tad jau pagaidu mājas arī ir briesmīga padarīšana.Dzīvnieks dzīvo ģimenē,bet tad viņu atdod citur.
Esmu paņēmusi pieaugušu suni,pilnībā atvērās pēc mēneša.
Patiesībā mums cilvēkiem jau tā emocionālā daļa ir daudz spēcīgāka tāpēc mums ir žēl skatīties kā sunīti neizvēlas, bet patversmes suņi jau ir pieraduši ka viņus nāk vest pastaigās varbūt svešāki cilvēki tā kā tas ja viņus pielaiž ar šo ģimeni uz konkrētu laiku iepazīties, paspēlēties un pastaigāties nevajadzētu suņiem nodarīt nekādas traumas, cilvēki ir tie emocionālie, suņi tomēr tik ātri ar nepieķeras, protams ir atsevišķi gadījumi, bet tad tas parasti notiek kucēna vecumā vairāk.
Man liekas,ka viņi pa nakti nepalika,bet nevarēja saprast.
Cerams, ka tavs viedoklis ir pareizs un suņiem traumu tur nenodara.
Ok, var jau būt, ka pārspīlēju.. ?
Vai tie suņi pie viņiem ar pa nakti palika? Vai ar viņus atveda principā tikai uz spēļu un pastaigu laikiem? Jo ja viņus atveda tikai uz pastaigu laikiem tad tas nav nekas šausmīgs jo pat patversmē suņus var vest pastaigās, kopt, spēlēties, bet ja šovā viņi tiem suņiem tiešām pa nakti ļāva palikt tad gan tas ir nežēlīgi jo suns tak pierod ja viņam ļauj uzturēties vienā vietā
Labdien!
Vēlos izteikties par TV3 raidījumu „Suns meklē mājas”. Esmu dzīvniekmīle, tāpēc sākumā, izlasot raidījuma aprakstu, nopriecājos par šādu iniciatīvu – dzīvnieku adoptēšanu no patversmēm patiešām būtu jāpopularizē. Ideja ir ļoti atbalstāma un slavējama, ko diemžēl nevarētu teikt par izpildījumu.
Cik ētiski un suņiem draudzīgi ir paņemt piecus suņus, aizvest viņus uz mājām, iedot cerības par labāku nākotni, bet tad izvēlēties tikai vienu un liekos vest atpakaļ uz būriem? Programmas apraksts vēsta, ka tā mudinās cilvēkus uzņemties atbildību par dzīvniekiem. Vai šādu testēšanu var saukt par atbildīgu? Būtībā tā māca, ka ar dzīvnieku var rīkoties kā ar rotaļlietu – paņem no patversmes, nepatīk, atdod atpakaļ. Šādas idejas izplatīšana, manuprāt, ir briesmīga! Ja cilvēki pieņems šo ideju par labu esam, tad patversmēs (labi, ja patversmēs, nevis uz ielas) esošo dzīvnieku skaits palielināsies. Vai neviens no šova veidotājiem neaizdomājas, ka suņi saprot atraidījumu, jūt sāpes un, iespējams, nākamajā ģimenē uzvedīsies atturīgāk, jutīsies apdraudēti par savu stāvokli? Es tiešām iesaku raidījuma veidotājiem aizdomāties par suņa psiholoģisko stāvokli pēc dalības šajā šovā. Šova mērķis ir tik cēls, bet izpildījums ir nežēlīgs.
Cik es esmu runājusi ar citiem cilvēkiem, lasījusi viedokļus internetā – visiem šis raidījums izraisa asaras un negatīvas emocijas, jo viņi pārdzīvo par atraidītiem dzīvniekiem. Rezultātā neviens pēc pirmās sērijas otro skatīties vairs negribēs. Ja raidījuma veidotāji vēlējās pievērst uzmanību dzīvnieku patversmēm, viņiem vajadzēja veidot šovu pozitīvu un iedvesmojošu. Tas būtu, piemēram, rādīt stāstus par tikko paņemtiem suņiem, kuri mācās pielāgoties jaunajiem apstākļiem mīlošajā ģimenē, par jau paņemtajiem dzīvniekiem no patversmēm, kuri ir labi iejutušies jaunajās ģimenēs, veidot video klipiņus par katru patversmēs esošo dzīvnieku, pastāstot par viņu raksturu, intervēt patversmes darbiniekus, brīvprātīgos par dzīvniekiem patversmē un iespēju palīdzēt viņiem utt.
Ir tik daudz pozitīvu veidu, kā pievērst uzmanību dzīvnieku patversmēm! Kādēļ bija jāizvēlās negatīvais? Ja vien raidījuma veidotāji nevēlējās radīt vienkāršu ažiotāžu, tad es nesaprotu, kā tieši tas var palīdzēt dzīvnieku patversmēm. Daži suņi tiek paņemti, bet daudziem citiem tiek atstātas traumas, kā arī cilvēkiem tiek iemācīts, ka var viegli atbrīvoties no sev nevajadzīgiem dzīvniekiem. Manuprāt, šova veidotājiem derētu izglītoties psiholoģijas jomā.. Vai nākamais šovs sauksies „Bērns meklē mājas”? Ar dzīvām būtnēm nevar izrīkoties kā ar lietām! Viņi nav automašīna, ar kuru var izbraukt testa braucienu.
Pateicos par iespēju izteikties.
223
