Tām, kuras vientuļas

Pirms veidot attiecības, jāmāk kļūt pašpietiekamai un laimīgai vienatnē. Cita'di - nākamās - arī būs vien tāda atkarība. :)

Man bija tā pati situācija, kas Tev.
Diezgan ātri tiku ar to galā, vienkārši sapratu, ka man pašai ir ko darīt, un ar ko nodarboties, arī neesot attiecībās. Vārdsakot - iemācies sevi mīlēt, izklaidēt, utt. :)

Vārdsakot - iemācies sevi mīlēt, izklaidēt, utt.

Varbūt stulbs jautājums, bet - kā?
Jo šķiet, ka es sevi mīlu un izklaidēju, bet ar to laikam nepietiek.

Es nemāku izskaidrot laikam...
Nu - jākļūst pašpietiekamai. Es nezinu, kā paskaidrot.. :)
Bet sākumā jau tāpat ir vientuļi, sāp, utt. Tam vienkārši ir jāļauj izsāpēt. :)

up? tiešām, nevienai nav ko teikt?

Mūsdienu modernajā pasaulē tik populāras ir -problēmas galvā. Un tikai galvā. Ne realitātē!

Un rodas tādas, jo ir vai nu bezdarbība vai nu ļoti zems pašvērtējums. Attiecīgi kura ir problēma- tā arī tā jārisina. Ja bezdarbība- atrodi hobijus, kas aizrauj, lai ir tā, ka vakarā ir nogurums tāds, ka domas neklejo pa galvu vairs, Vai ja zems pašvērtējums- frizieris, vai vizāžists, sporta zāle, randiņi, pasākumu apmeklēšana, biežāka smaidīšana, pozitīvas literatūras lasīšana... ;)

varbūt arī kāda no tām arī ir promblēma, bet pati nesaprotu, jo man ir gan viens, gan otrs, bet varbūt ne pietiekoši, lai būtu "nogurusi"

Atkarīgs arī cik ilgi esi bijusi ar iepriekšējo partneri jo ilgāk,jo grūtak pierast pie pārmaiņām.

Varu pateikt,ka sākumā,protams,ka būs grūtāk,bet,ja novirzīsi domas no tā,tad paliks vieglāk--censties iziet sabiedrībā,ar raugiem,aktīvi darboties arī pēc darba.

vienkārši ir jāsamierinās, jo aizmirst to, ka esi vientuļš - nevar

Es saprotu laikam.. man arī bijis, kad pēc ilgkākām attiecībām, bija ļoti grūti vienai.. man atkarība ir otrs cilvēks :D tā nu ir.. varbūt citiem tas liekas slimi, bet grūti vienai.. gribās un vajag kādu blakus, tieši emociju un jūtu ziņā.

Tev ir kads hobijs? Kada gramata, kura aizrauj? Man biezi ir taa, ka saku lasit kadu gramatu un visu dienu dmaju par to, ka peec vannas ielidishu gultaa un atkal vinu vareshu turpinat lasit. Sac tamboret, adi, izshut, parkrasot sienas, nagus. Ej vakaros uz sporta zaali, izmegini jaunas nodarbiibas,

Man ir taa, ka bez viriesha varu daudz vairaak izdariit nekaa ar viirieti, tad dienas, kad vinsh lido prom komandejumos, jau ir plaani gatavi, ko es darishu, lasishu, skatishos, edishu un izmeeginashu. Jo ikdienaa jau gribas vinjam brokastis, pusdieas vakarinas uztaisit :)

Man palīdz tāda situācija, ka dienas, nedēļas, mēneša, gada plāni ir sastādīti tā, ka tos nekad nav iespējams pabeigt un vienmēr ir ko darīt. Viena finišs nozīmē otra sākumu .. Nav brīva brīža, kad apsēsties un sākt filozofēt par to, kā būtu, ja būtu. Tāpat jau reizēm gribas izlēkt no visa un atvilkt elpu, bet tiklīdz pieķer sevi domās par sev netīkamām lietām, tā ātri atceries, kas vēl ir jāizdara, celies un ej darīt :D Man - strādā :D
Reizēm gan paliek vientuļi un gribas kādu, kam uzmākties ar savu mīlestības sajūtu (pieļauju, ka sievietēm tas ir vairāk kā vīriešiem), un tad cieš mana mamma vai māsa :D Visādā ziņā - jo ilgāk šādā ritmā dzīvoju, jo mazāka ir vēlme pēc kāda blakuscilvēka, kas īstenībā nemaz nav labi .. bet nu galīgi neesmu mierā ar domu, ka vajag kādu tikai ķeksītim.

neesmu no otra nekad bijusi atkarīga,tādēļ arī vienai nav problēmas dzīvot!