Negribas dzimšanas dienu.

Nesvinu vispaar, ok ir davana no miljotaa, bet nekad neesmu rikojusi lielas ballites

Nepatīk rīkot tādus pasākumus.

Parasti gaidu dz dienas ar prieku,tachu shis ir pirmais gads ,kad negribu dz dienu.
Negribu lai mainaas gadi,tas ari viss :(

Jā, man daudzreiz labāk patīk vārda diena, to uztveru tiešām par savu dienu. Tā viegli. Un tad ir tie foršie, rāmie vasaras nogales vakari, kad vienkārši pasēdēt dārzā starp puķēm, ar kūku, pasvinēt kaut ko un neko īpašu.
Pēc, šķiet, 22 g.v vispār pārtraucu skaitīt savus gadus, nereti pat pašai sajūk - cik ir.

Manu dzimšanas dienu atmiņu dēļ pagātnē, jūtu aizvien bailes izjust prieku par svētkiem. Skan, protams, muļķīgi.. Mana mamma katru manu jubileju pavadīja, rodot iemeslus strīdiem, manis saraudināšanai, kādai dzēlīgai piezīmei. Tēvs vispār dažus gadus par manu dzimšanas dienu aizmirsa. Ceru, ka piedzīvošu kādu feinu dzimšanas dienu, ar kārtīgu ballēšanu un svinēšanu :) varbūt man tieši izdosies visu darīt otrādāk- ar katru gadu svinēt jestrāk :)

kkk Daudz laimes dzimšanas dienā! :D

Pievienojos dzimšanas dienu nesvinētājām - nav gluži tā, ka pilnīgi neatzīmēju, taču parasti pasvinu 2- 4 tuvāko cilvēku lokā, ir gan neliels svētku galds, gan nedaudz alkohola, gan šādas tādas dāvanas, bet kopumā visai simboliska pasēdēšana. Tā pa īstam ar daudz viesiem, daudz aktivitātēm un daudzu stundu garumā esmu svinējusi tikai 3 dzimšanas dienas dzīvē un visas 3 agrā bērnībā - 3, 7 un 10 gadu dzimšanas dienas :D

Esmu šīs dienas jubilāre ( ak jā, pāri jau pusnaktij ) un nesūdzos! :D
Es priekšroku dodud mierīgai pasēdēšanai kopā ar tuvākajiem :)

Savā dzimšanas dienā visu dienu jūtos īpaša :D ir saglabājusies tā bērnības sajūtiņa. Katru gadu iedzeru šampānieti, bet ballītes netaisu. Lēnām tuvojas, kā reizi un šis laikam būs pirmais gads kad mani pārņems tāda interesanta sajūta gada skaitļa dēļ ko atzīmēšu...

Es šogad ar lielāko prieku svinētu savu dzimšanas dienu, jo īpašs skaitlis, bet diemžēl sanāks to pavadīt visu dienu vienai darbā, man darbs beidzas neilgi pirms pusnakts, tā kā nekāda svinēšana nesanāks

šogad negribēju svinēt, tad nu savlaicīgi nopirku ceļojumu un savā dzimšanas dienā arī aizbraucu no LV uz 7 dienām un lieliski atpūtos. Kas gribēja atcerējās un apsveica mani.

Dzimšanas dienas riebjas. Nesvinu vispār, ja nu vineīgi ar ģimeni, lai vecmammā prieks, un darbā, ja neizdodas atvaļinājumu paņemt. Bet tas viss tā sakostiem zobiem.
Tāpēc man reāli rauj besis, ka mand raugs taisa baigi lielo dzimenes balli, izmetot riktīgu naudu, kuru mēs varētu ieguldīt krietni noderīgākās lietās. Bet nu ok, tā ir viņa nauda, lai dara, kā grib.
Man vnk grūti saprast, kā var gribēties tādu naudu mest kaut kādai stulbai dzimenei.

Agrāk ļoti patika svinēt dzimšanas dienas, nu tagad arī noteikti patiktu, bet īsti nav ar ko, draugs Norvēģijā, tuvinieki izkaisīti pa Latviju. Tad īsti negribās. Šodien arī savu dienu pavadu pa gultu, nu varbūt vakarā ejot pēc meitas uz bērnudārzu ieiešu nopirkt kādu kūciņu, nu tā simboliski. Kūkas, salāti, svētku galds, tas atgādina man bērnību, jo lai arī kā gāja ar naudiņām, mamma vienmēr mums bērniem sarūpēja svētku galdu, arī tagad ja būtu pie mammas, zinu, ka viņa noteikti ko saorganizētu. Bet pēc 3 gadiem gan ceru nenoslinkot un uztaisīt lielākas svinības. Jo zinu, ka tuvinieki jau labprāt ierastos.

Patīk! Dzimšanas dienās vispār parasti jūtos it kā staigātu pāris m virs zemes - visi bučo, apsveic! Super! :)

Vairākus gadus gan nebiju baigi ballējusies, tad nu šogad apaļo ciparu nosvinēju ar vērienu! :) Svētki un ballēšanās ar draugiem taču ir tik forši! :)

Nekad neesmu sapratusi, kā var nepatikt svinēt. Vienalga dzimšanas dienu, vārda dienu, jāņus, Ziemassvētkus, Valentīndienu. Man visu patīk svinēt, nav bijuši tādi svētki, ko neesmu svinējusi, kaut pa mierīgo, šaurā lokā. Vienmēr mani tuvie vēlas mani apsveikt un vienmēr kaut kas tāpēc jāsagatavo, vai jāaizved uz restorānu, vai kas cits jāsadomā. Man jo vairāk svētki - jo labāk :)

Tāpēc man reāli rauj besis, ka mand raugs taisa baigi lielo dzimenes balli, Man vnk grūti saprast, kā var gribēties tādu naudu mest kaut kādai stulbai dzimenei.

Nu kā var šitā pateikt. Ok, ja vēl savus svētkus negribās svinēt, tad tā var pateikt. Bet par mīļotā svētkiem tā izteikties viņam aiz muguras sociālajos tīklos... Nabaga tavs draugs. Nez cik viņš priecīgs butu šo lasot.

Nekad neesmu sapratusi, kā var nepatikt svinēt

Es arī neizprotu, es JAU gaidu savu dz.d :D

Atcereejos veel skolas laikus, gad mees draudzenes viena otrai visaadus paarsteigumus gatavojaam dz. dienaas! Piem., no pasha riita izrotaajaam kaapnu telpu, visaadas daavaninas gatavojaam, kaut ko smiekliigi gudrojaam!:D laikam man pat citam gatavot paarsteigumus patiik veel labaak, taa satraukuma sajuuta! (l)

kampanella, viņš to ļoti labi zin. Esmu viņam to teikusi. Viņš zin manu attieksmi pret svētkiem, tāpēc ļoti labi to saprot. Es jau nesaku, ka viņš man nav svarīgs un tā, bet doma bija tāda, ka man pašai nepatīk dzimenes, tāpēc grūti saprast, ka kādam tās tik ļoti var patikt. Īzī!!!!
Nav jau tā, ka viņam tā dzimene tik svarīga. Kā viņš pats pateica, tad vienkārši grib pa ilgiem laikiem savākt draugus kopā.

P.s. Un savas dzimenes pirms manis viņš vispār nav svinējis. Nav tā, ka viņš ir kaislīgs dzimšanas dienu dievinātājs, bet es dzimšanas dienu Grinčs. Abiem nosacīti ir vienāda attieksme. Bet nu to, ka Tu absolūti nespēj pieņemt, ka kādam ir kas savādāks, nav nekāds jaunums.