Špikeri, špikošana - iesakat!

Lapiņas aiz piedurknēm, penālī, kabatās.. nu visur,kur varēja :D
Aprakstītas burtnīcu, grāmatu, penāļu otrās puses..
Vēlāk pirku krāsainos lineālus, kuriem nespīd cauri un vienu pusi aprakstīju.. šitas darbojās vienmēr. Nekad neviena skolotāja nepieķēra :D

Es vēl šos ''ziedu laikus'' skolā nepiedzīvoju.. bet runājot, ka viedtālrunus esot lielisks špikošanas avots :D :D :D

Es vēl šos ''ziedu laikus'' skolā nepiedzīvoju.. bet runājot, ka viedtālrunus esot lielisks špikošanas avots

Ir pat špikošanas aplikācija, kas ar paroli aizsargā failus, kas tajā iefotografēti. Tā, ka izslēdz un pasniedzējs neko nevar pierādīt. :D

Un vispār es domāju, ka špikot ir labi un noderīgi! Jo ne vienmēr būtiskākais ir iekalt no galvas tos faktus un lietas, kas dzīvē itin nemaz nebūs vajadzīgas, bet inovatīvi un radoši pieiet špikošanai varbūt pat vairāk noder. Nerunāju par banālu norakstīšanu no blakussēdētāja.

Špikerus rakstiju vienmēr un uz visiem KD. Tā bija mana mācīšanās prakse. Kā arī man ir tāds pats kā Spīdolai smalkais rokraksts, attiecīgi visi špikeri bija mega maziņi un klases biedri bieži tos pirka no manis. Mazs peļņas veids, bet šādi es pati apguvu visu ko vajadzēja. Patiesi špikojusi es laikam esmu vien 2 vai 3 reizes pa visām skolām kurās esmu mācijusies.

Ir pat špikošanas aplikācija, kas ar paroli aizsargā failus, kas tajā iefotografēti. Tā, ka izslēdz un pasniedzējs neko nevar pierādīt.

Ko gan tik neizdomā!! :D :D :D

Ja agrāk pats ar rociņu skricelēja špikeri un tā izgatavošanas process bija arī sava veida ''mācīšanās''.. tad tagad var viedtālrunī norakstīt no pārfočētas/lejuplādētas grāmatas.. tomēr mūsdienu metodes šķiet prātu degradējošākas :)

Ja agrāk pats ar rociņu skricelēja špikeri un tā izgatavošanas process bija arī sava veida ''mācīšanās''.. tad tagad var viedtālrunī norakstīt no pārfočētas/lejuplādētas grāmatas.. tomēr mūsdienu metodes šķiet prātu degradējošākas

Pilnīgi piekrītu. Mums pat viens skolotājs vienmēr teica - rakstiet špikerus, drīkstat izmantot, tikai tā, lai es nepieķeru.

Mums kursā visgudrākā meitene, kas tiešām bija gudra un ļoti labi rakstīja gan referātus, gan visu citu, eksāmenos parasti špikoja visvairāk. Vienkārši sēdēja ar klēpī atvērtu planšeti un pasniedzējs jau viņu aizdomās par tādām darbībām neturēja. Neviens arī nesūdzēja. :D

Reizēm sanāk tā, ka to, ka būs kontroldarbs, mēs uzzinam tikai 5 min pirms tās stundas, un ja neesmu sagatavojusies, tad ir visprastākais variants - ar telefonu visu materiālu nofotgrafēju, cenšos visu vai vismaz lielāko daļu teksta ierūmēt vienā bildē un tad to bildi uzlieku kā fona attēlu, lai stundas laikā nav ilgi jāmeklē. Sēžot pēdējos solos tas ir elementāri, ja vien skolotāja nav ļoti vērīga un attapīga. :D Ja gribas sagatavot kārtīgu špikeri, tad no konkrētā mācību materiāla telefonā sarakstu tikai pašus galvenos punktus ar dažiem vārdiem, un tā kā man atmiņa ir laba, kontroldarba laikā es skatījos tos galvenos punktus un rakstīju tos detalizētus.

Ar papīriem nekad īsti neesmu špikojusi, vienreiz mēģināju, nekas nesanāca. Vienkārši nemāku. :D bet Spīdolas variants par to nerakstošo pildspalvu ir labs, būs jāizmēģina. :D

Gribētos pamēģināt ar tiem neredzamajiem teikumiem uz papīra. :D

Vispār labi ieteikumi, te saradušies! :)

Liidz kaadai 10. klasei laikam taisiiju spikerus, bet nekad neizmantoju. Kameer taisiiju un rakstiiju, pa to laiku iemaaciijos vielu. :D Tad sapratu, ka man vislabaakais studeeshanas veids ir tieshi rakstiishana uz papiira.

Ja es jel mūžā būšu skolotāja- visi telefoni man klases priekšā rindiņā stāvēs! VISI! Un, nē, neesmu muļķīte, arī tiem, kuriem būs vairāki telefoni- tie visi atradīsies rindiņā :D

Jo es uzskatu, ka rakstot špikeri arī iemācās. Man bieži vien gadījās tā, ka sarakstīšais špikeris tā arī nenoderēja, jo to rakstot vielu biju iemācījusies...

Liidz kaadai 10. klasei laikam taisiiju spikerus, bet nekad neizmantoju. Kameer taisiiju un rakstiiju, pa to laiku iemaaciijos vielu. Tad sapratu, ka man vislabaakais studeeshanas veids ir tieshi rakstiishana uz papiira.

Man tas pats! Tikko kā kaut kas ar roku pierakstīts, tā gribot nevaru aizmirst!

Viens no labākajiem un drošākajiem špikošanas veidiem bija špikeru aizbāšana aiz apspīlētām, caurspīdīgām zeķubiksēm, kurām pa virsu brīvi svārki līdz ceļiem.

Rakstīju špikerus ar roku, jo tādējādi sanāca kā konspektiņš un arī atkārtoju/iemācījos vielu. Taču uzrakstītās lapiņas nofotografēju un pēc tam skatījos telefonā, jo ja viss no galda jānovāc, tad nebija kur likt tos špikerus un vismaz melnu telefonu tik ļoti neierauga un nav jābaidās, ka kāda lapiņa kaut kur nokritīs.

Fizikā/ķīmijā sarakstīju ar zīmuli uz formulu lapām tā, ka tikai rūpīgi ieskatoties varēja ko pamanīt.

Bija arī kalkulators, kas ir tā kā vāciņos un uz malu atveras, tad zem paša kalkulatora liku špikerus.

Parasti arī nodrošinos ar vairākiem špikošanas variantiem, ja nu gadījumā kāds neizdodas.

Vidusskolas eksaamenos viegliiteem ar ziimuli pasee sarakstiiju. Kad izstaastiiju mammai, kas ir skolotaaja, vina pateica - tik stulbaa vietaa nevienam pat neienaaktu paarbaudiit un vina savaa padsmit gadu praksee ko taadu nebija redzeejusi :D

Penālī ielīmēju pie aizmugurējās sieniņas. Kā atvēru, lai paņemtu pildspalvu, tā pavērās skats uz špiku :D Tiesa gan, to esmu izmantojusi tikai dažas reizes.

Es mēdzu arī uzrakstīt uz galda tik jaatceras kad janotiira citādi labi nav.

Man patīk šis

Liidz kaadai 10. klasei laikam taisiiju spikerus, bet nekad neizmantoju. Kameer taisiiju un rakstiiju, pa to laiku iemaaciijos vielu. Tad sapratu, ka man vislabaakais studeeshanas veids ir tieshi rakstiishana uz papiira.

+++