Špikeri, špikošana - iesakat!

Varat likt arī bildes ;)

Pirms gulētiešanas atkārto kontroldarba tēmu un tad ne mazāk kā 8 stundas guli :D Atpūtušās smadzenes labāk strādā:D

Es špikerus parasti tikai uzrakstīju - pēc tam izmantot vairs nebija vajadzības, jo jau rakstīšanas procesā visu iemācījos.

Es špikerus parasti tikai uzrakstīju - pēc tam izmantot vairs nebija vajadzības, jo jau rakstīšanas procesā visu iemācījos.

Tas pats :)

Uz mani vienmēr darbojās šis :D

Es lielākoties špikoju neoriģināli- vnk ar špikeriem penāļos, zem lapas, rokās.. Un ar telefonu :D Slinkums čakarēties un kko domāt baigi gudru :D

Es arī špikerus dažreiz uzrakstīju, bet biju par bailīgu, lai nošpikotu. Man jau šķiet, ka špikerus rakstīt pat ir labi, jo rakstīšanas procesā tu daudz ko iegaumē.:)

Man skolas laikā bija tamlīdzīgs kalkulators, uz atveramās daļas ar parasto zīmuli sarakstīju fizikas, ķīmijas formulas un aiziet! :D Tāpat arī penālī ar zīmuli iekšā visu ierakstīju, bija tādas pacietas formas.

Mana klasika, neiespringstu, lieku kur labāk redz - penaalii, rokaas, zem apakssaa paliktaas graamatas vaacinna, uz kreesla :)

Annija27 Mums vienmēr pārbauda penāļus, grāmatas, kalkulatorus vai nav aprakstīti :D Tieši ķīmijā... :D

Ķīmijā vispār jau vienkārši... man bija tāāāāda periodiskā tabula! Ko tik tur nevarēja uzzināt... :D

Es biju špikošanas karaliene! :D Svarīgākais bija tieši tas iespējamās pieķeršanas fakts, stresiņš par to, lai neierauga, nevis tiešām izmantošana - galva man tāpat labi strādāja, atzīmes arī bez špikošanas būtu labas.

Bet jā, man bija izstrādāts super mega mini rokraksta variants, kad vienā rūtiņu rindā varēju ierakstīt veselas septiņas rindiņas. Skolotāji bez lupas neizlasītu, bet es varēju izlasīt. Bieži šādus garadarbus turēju piedurknē. Augstskolā arī dažreiz lietoju, lai gan daudz retāk. Bet tad pie pasniedzējiem vīriešiem vilku svārkus ar caurspīdīgām zeķbiksēm un špiķeri uz augšstilbiem pielīmēti zem tām. Mans arguments šajā situācijā bija tāds, ka vīrietim pasniedzējam jau nebūtu tiesību man celt augšā svārkus un meklēt špiķeri. :D

Vēl skolas laikā man bija izgudrojums - neredzamā tinte. Te ņēmu pavisam tīru lapu, uz kuras vajadzīgo sarakstīju ar nestrādājošu pildspalvu. Kontroldarba laikā lapu izmantoju it kā pierakstiem, bet informācija bija salasāma, bet no tālienes neredzama.

Sarežģītākais špikošanas meistarstiķis man izdevās pirmajā kursā, kad vienā ļoti garlaicīgā kursā bija eksāmens, uz kuru bija jāsamācās uz 36 jautājumiem, kas, godīgi sakot, tobrīd neko īpašu neizteica, piemēram, Karla Poppera izpratne par to un to, vai tamlīdzīgi. Es mācījos, gatavoju atbildes, bet drošākam variantam ierunāju tās telefonā atsevišķi uz katru jautājumu. Tad noslēpu austiņu vadu zem drēbēm un zem matiem. Austiņas bija pārslēdzamās - pārslēdzējs pieāķēts pie krūštura. Viss izdevās. :D



Jā, bet, kļūstot vecākai, špikošana vairs nešķita tik aizraujoša, tāpēc pēdējos kursos to vairs neizmantoju. :)

* špikeri

Ķīmijā vispār jau vienkārši... man bija tāāāāda periodiskā tabula! Ko tik tur nevarēja uzzināt...

kā man viņa tika papildināta, ouhhh :D.
Vispār pati rakstīju špikerus, tikai ,tāpēc , lai teksts manai redzes atmiņai dublētos, uzreiz labāk palika galvā.
Un paļāvos uz zināšanām, bet špikeri vienmēr bija kā " back-up " plāns.
Esmu apakšdelmus aprakstījusi, vēl bija lineāls , kur lapiņu varēja ielikt.
Lai nečaukstētu špikeris, kad izvelk arā, aplīmēju ar caurspīdīgo līmlenti.
Telefonā daudz ,kas bija.
Bāzu pat zābakos , gan telefonu , gan špikerus :D.
Vai, tie nu gan bija laiki!

Parasti špikot nebija vajadzības, bet priekšmetos, kuri nu nekādīgi negāja, lai izvilktu vismaz sekmīgu atzīmi, taisīju špikerus. Bez klasiskajiem veidiem varu ieteikt nopirkt parastāko pildspalvu, kurai ir caurspīdīgs vidus un atskrūvējama augša vai apakša un sadrukāt mazu špikeri, kuru attiecīgi ievieto pildspalvā - no tāluma izskatās kā kaut kāda apdruka, ja papīrs ir visas pildspalvas garumā. Vēl ir rakstīti špikeri uz puķpodiem, ja sēdi pie palodzes un kāds ir pa rokai, priekšā sēdošajam uz krēsla atzveltnes ar zīmuli var kaut ko uzskricelēt, bet labāk nebojāt mantas. Vēl var paņemt vidēji caurspīdīgu mapi, kurā ieliec špikeri un tad rakstot paliec zem lapas. Nu tā kaut kā :D

Ā un vēl variants ir staipīgās gumijas aproces - pastiep aproci, uzraksti, ko vajag un, kad palaiž vaļā, neko jau nevar saprast. Neesmu mēģinājusi un domāju, ka kāds ātri ievērotu, ja visu laiku tu staipītu to aproci :D

Ak atcerējos, vienreiz biju uzrakstījusi uz galda špikeri, skolotāja ielika 9 - es baigi priecīga eju mājās. Nākamajā dienā atnāku uz skolu un saprotu, ka špikeri nebiju no galda notīrijusi, skolotāja izdala pārbaudes dabus - man atzīme 6 :D

Spīdola nu jā, te nu izklausās pēc špikošanas meistara:D

Var ieskrāpēt ar kādu adatu vai ko tamlīdzīgu lineālā visu kas ir nepieciešams. Eksāmena, kontroldarba laikā pagrozot visu var labi redzēt. Svešas acis neredzēs un tas jau tikai lineāls. :D

Spīdola , kā tu varēji sarakstīt tik sīki? Man labi ja sanāk 1 rūtiņu rindā divas rindiņas :D