Cik daudz naudas jums vecāki deva pusaudža gados?

Pusaudža gados? Oj.. Ja nemaldos tā vnk nedeva vispār. Vajadzēja pelnīt. Viens no peļņas veidiem bija vasarā ķert mušas mājā. Par divām mušām 1 santīms. :D

Vai tad pusdienās negāji?

Man to sauca par pusdienu naudu.

Man tikpat. Lielākoties 50 sant., 1 ls bija reti.

Pusdienās gāju, mūsu skolā tas notika tā, ka mēneša sākumā mamma vai tētis samaksāja konkrētu naudas summu par ēdināšanu visam mēnesim. Lauku skolās tā tāda normāla prakse.

Hmm.. tehnikumā kad gāju deva 2Ls nedēļā... kas protams, bija krietni pa maz... Varbūt tieši tādēļ man bija stimuls pēcpusdienās iet piestrādāt par grāmatveža palīgu :) vispār vēl stipendija arī bija... taja laikā kaut kādi 30Ls laikam... un tas bija gadus hmmmm atpakaļ 10 atpakaļ, kad sāku tehnikumā mācīties...

1 lidz 3 rubļus dienā. ja rekina ka kino maksaja 50 kapeikas... neslikti bija..:)

Atkarīgs par cik gadiem konkrēti domāts. Sākumā vispār nedeva, tad atkal tos 50 sant vai Ls 1, tad atkal Ls 1,50. Papildus naudu varēja nopelnīt darot mājas darbus utt. Bet principā tajos pusaudžu gados pati ar spēju atrast ko papildus padarīt lai nopelnītu kādu lieku grasi :D

tehnikumā kad gāju deva 2Ls nedēļā

Tie jau ir tīņu gadi un vēl vairāk, ne? Pusaudzis ir tāds līdz 15 gadiem, manuprāt, un tā ir pamatskola.

Kamēr mācījos vidusskolā, vispār nebija tādas personīgās naudas. Par skolas pusdienām tika maksāts 1X mēnesī klases audzinātājai, bet pārējās ēdienreizes ēdu mājās. Ja gribējās kādreiz kaut ko garšīgu, tad citreiz 20 santīmus, citreiz - 50 santīmus, bet ne katru dienu. Tas bija atkarīgs no tā, kāda bija tā brīža finansiālā situācija.

Par mājas darbiem man neko nemaksāja. Audzināja, ka tas jādara priekš sevis, ne jau lai vecāki par to dotu naudu.

Un protams tad kad gāja runa par stipendijām tad arī man deva to Ls 1 - 1,50 , bet varēju ar mierīgi iztikt un bieži vien neprasīju naudu ja bija saņemta stipendija un visam pietika.

Atceros, ka 5ls nedēļā. Laikam jau vidusskolā.

Atceros, bija laiks, kad iedeva 5ls visai nedēļai, lai pati mācos sabalansēt, lai pietiktu arī piektdienai. Es arī krāju, teiksim, Ziemassvētku dāvanām uc., tā, ka vienmēr centos, lai paliek kāda kapeika pāri, ko iemest burciņā.

Vispār parasti nebija kāda noteikta summa, parasti mamma sacīja, lai pati paņemu, un tas arī man šķita tāda uzticēšanās, ko nepievīlu, parasti jautāju- vai drīkst piem. latu? Ar paskaidrojumu, ko plānots pirkt.

Pamatskolā neatceros cik.. bet pusdienām vienmēr iedeva, pārējā laikā arī brīvi varèju prasīt..bet nu cik tad tur vajadzēja.. kādam saldējumam vai šokolādei.
Vidusskolā - nedēļā kādus 50 ls.
Pēc tam sāku strādāt un vairs neesmu prasījusi.

Necik.

5ls nedēļā

1-1,5Ls dienā

Pamatskolā bija kādi 20 - 30 sant., bet tā bija našķiem, jo par pusdienām mamma maksāja virtuvē.
Vidusskolā bija 75Ls uz mēnesi. Mācijos parastā skolā. Bija jābrauc ar autobusu. Ceļam bija apmēram 1Ls dienā, bet to nākamajā mēnesī skola atmaksāja, ja biļetes nebija pazaudētas. Tā tad reāli bija 75 Ls uz mēnesi.

Tā kā man par skolas pusdienām maksāja par mēnesi, tad deva naudu tēriņiem.. nebija konkrēta summa dienā vai nedēļā, parasti, kad uzprasīju, tad kko iedeva, atkarībā no tā, cik bija iespējams. Bet atceros, ka 9.klasē sāku iet uz solāriju , kā arī sākās dažādi skaistumkopšanas tēriņi, tagad domāju, ka labāk būtu bijis, ja man neļautu iet tajā laikā uz solāriju tik daudz.