Man ir 23 gadi un 4 gadus jau ir attāluma attiecības. Man bija iespēja aizbraukt pamācīties uz viņa valsti, lai būtu ar savu puisi kopā patstāvīgi vismaz gadu, taču izvēlējos citu valsti. Tagad daudzi man pārmet, kāpēc es savus gadus izniekojot tikai uzturot skype attiecības. Mani tas apmierina un pat ļoti patīk.Nav strīdu, rutīnas. Tikai kopēji piedzīvojumi, izklaides un satikšanās. Viss ir viegli un easy.
Mēs abi apzinamies, ka šīs attiecības ar laiku beigsies, jo vēlāk abiem nebūs iespējas ceļot no vienas valsts uz otru, kad sāksies patstāvīgs darbs. Kaut arī es būtu ar mieru vienrezi vai divreiz gadā aizbraukt kopā atvaļinājumā.
Varbūt tas ir muļķīgi izšķiest jaunības gadus un ziedoties tikai vienam puisim, taču šobrīd esmu apmierināta un man ar to pietiek.
Vai jūs piekristu viedot šādas attiecības, ja ziniet, ka tās nebeigsies ar kāzām. Kā, lai ieskaidro vecākiem, ka šāds attiecību modelis dara mani laimīgu?
28
