Sievišķība

Neesmu sievišķīga, lai gan valkāju gan kleitas, gan svārkus. Agrāk man šķita, ka man arī vajag mācīties kļūt sievišķīgai, bet tad es sapratu, ka mēģinot tēlot to, kas patiesi sievišķīgām sievietēm nāk dabiski, es izskatīšos pēc pēdējās idiotes. Tāpēc, ja nav, tad nav.
Man sievišķīga liekas Keita Midltone un viņai līdzīgas sievietes. Gudra, skaista, eleganta, dabiska un ar to īpašo starojumu. Vienalga, kas viņai mugurā - starojums nemainās. Apbrīnojami.
Gaumes arī šajā jautājumā ir dažādas. Un tas nav slikti, jo nekur jau nav minēta vienīgā, pareizā sievišķības definīcija. Es nekad neesmu sapratusi to ''Brokastis Tifānijā'' varones slavēšanu un apbrīnošanu kā ideālo sievieti. Man gan lasot grāmatu, gan skatoties filmu viņa šķita stulba un tukša. Jā, aktrise, kas tēloja to lomu bija simpātiska, bet tā varone...nē.

pievienojos tām, kam nevajag kleitu, lai justos sievišķīga. mana sievišķība laikam visizteiktāk izpaužas manierēs, žestos, gaitā, balsī. un to nevar noslēpt arī ar tādu ''sievišķības'' atribūtu trūkumu, kā svārki, augstpapēžu kurpes, make-up, gari mati utt.

Es nemaz nezinu, vai esmu sievišķīga. Agrāk biju vairāk cacīga, tagad vairs nē, biežāk esmu "ērtajā" izskatā, bet, manuprāt, tas viss - izskats - nav saistīts gluži ar sievišķīgumu, tā kā nemaz nezinu. Piekrītu šim:

Man jau shkjiet, ka sievishkjiba NAV uzvilkt svarkus un kazhoku, tas ir labas manieres, manieres viriesha acis but vajai, trauslai, noslepumainai un maigai.

Nemaz nesaaku lasit tekstu, bet ta sieviete atteelaa noteikti nav sievishkjiga, drizak mazliet vulgara, savam vecumam tomer, jaizvelas atbilstoshaks teels

Jā, esmu sievišķīga :) Nav tā, ka staigāju svārkos un papēžos, nebūt. Man piemīt trauslums un aušība, gaisīgums. To gan pati esmu ievērojusi, gan šādus komplimentus saņemu- arī no sievietēm.

Es visbiezhak slaaju conversos un dzinsos... rutaina/flanelja kreklaa... mans stils ir puicisks... ari make-up ljoooti reti lieku un taa jutos ljoti labi... svarkus / kleitas velku ljooti reti... vnk nav mans... un nee es neesmu tiinis... ir 27 gadi...

Gluzji mans apraksts. :)
Man personiigi arii nepiemiit daudzas no taam sieviskjiigajaam iipashiibaam kaa piemeeram, es neesmu maiga, ne trausla, ne nosleepumaina, ne miilja, ne maaku radiit iipasho atmosfeeru maajaas. Svaarkos juutos nevis kaa daama, bet kaa lamzaks. Piedevaam noteikti paspeeshu nodemonstreet plashaakai sabiedriibai savu apakshbikshu izveeli deelj saviem seedeeshanas paradumiem.

Man sievišķība saistās ar dabīgi simpātisku sievieti+ harizmātisku attieksmi, kura ir pārņemta ar kaut kādu savu hobiju un kurai ir augsts pašvērtējums(ne iedomīgu, nē!).

Nē, es nesauktu sevi nekad par sieviškīgu. Vidusskolas laikā ļoti centos būt tāda cilvēkus pievelkoša, taču kļūdījos, domāju, ka ar to, ka staigāšu svārkos, smaržošos, mālēšos līdz ausīm visiem patikšu. Nekā. Mani tad drīzāk uzskatīja par dīvaini, kura ir pārņemta ar savu izskatu, bet kurai nav nekādu interešu vai izklaižu un kura ir nevis vienkārša, bet kaut ko par daudz sadomājusies. Bet tajos gados jau nepieņem šādu kritiku... ;) Ar laiku pati saproti daudz ko...

Man sievišķība saistās ar dabīgi simpātisku sievieti+ harizmātisku attieksmi, kura ir pārņemta ar kaut kādu savu hobiju un kurai ir augsts pašvērtējums(ne iedomīgu, nē!).

Jā. :)

Es varētu būt no tām, kas ğērbjas sievišķīgi, bet savā būtībā patiesībā nemaz tik sievišķīgas nav. Teiksim, tas gaisīgums, maigums, žesti, balss, koķetērija... man nepiemīt, manuprāt.. Esmu daudzkārt dzirdējusi, ka esmu sievišķīga, bet nedomāju, ka cilvēki, kas mani tiešām pazīst līdz galam, to apgalvotu. Pēc drēbēm, matiem, apaviem utt.visādiem pričendāļiem- jā noteikti.

Es staigāju svārkos un kleitās, jo man gluži vienkārši ir ērtāk, kad kājas nav iespīlētas un brīvi var kustināt uz visām pusēm. :D Nē, nesauktu sevi par sievišķīgu sievieti. Iespējams, kaut kādas iezīmes manī no tā ir, bet ļoti daudz ir arī vīrišķās puses, kas kā radziņi izlien, gribi tu vai negribi. Zem ārēji, iespējams, sievišķīgās maskas, nereti pavīd kādi ne tik ļoti īpašībai piedienīgi elementi. Zekbikses zem smukajiem svarciņiem bieži vien būs izrobotas un ar nagulaku lāpītas, tā pati nagulaka uz nagiem apskrubināta, un viena nevīža matu šķipsna kritīs ne tā pāri citkārt gludi nosukātajai galviņai. Vai es cenšos mērķtiecīgi šīs iezīmes sevī apslapēt, lai kļūtu par simtsprocentīgu lēdiju? Nē, es tās ļoti labi pat pamanu, un redzu, ka šādas te lietiņas mani no viņām atšķir. Un, kamēr man no iekšām nenāks tādi impulsi, lai savestu puslīdz nosukāto ārieni pilnīgi gludu, es to nemaz nedarīšu, jo nejūtos līdz tam izaugusi. Bet ļoti cienu sievietes, kas ir tādas, un tas tiešām spraucas pa visām porām ārā, no iekšas - uz āru.

Vienmer esmu jutusies sieviskiga, neatkarigi no taa kads apgerbs man uzvilkts. Man draudzenes vairakkart ir teikusas, ka mani ir kautkas ipass un interesants, zesti, kustibas, sieviskigi izgajieni.. Parasti vel piemetina, ka tas acimredzami sanak dabigi, to nevar ta iemacities. Viena gan saka, ka dazadas satuacijas ir iedomajusies par mani, ka es uzvestos un meginajusi darboties lidzigi :D :) Bet tas vairak humoram.

sieviešķība ir tad, kad sieviete var uzvilkt baltu kleitu un ar baltu kleitu arī atnākt mājās.
Man balta kleita būtu ar Cēzara vai Boloņas mērcīti ;)))

visērtāk mājas treniškās, hūdijā un čībzābakos. :D

augstskolā un darbā vēl atļaujos džinsi, kedas, zābaciņi uz zema papēža vai vispār bez papēža.. kā sākas kaut kas formālāks, tā problēmas.. svārki, kleitas un augstpapēžu kurpes īpaši neiet pie sirds.. laikam neesmu vēl tās savas superērtās kurpes atradusi, lai ikdienā šādi staigātu..

Manuprāt sievišķība vai nu ir vai nu nav. Tieši tik vienkārši. No vienas sievišķība staros kaut vai viņa būs kedās, džinsās un sporta jakā, no citas sievišķības nebūs ne smakas, kaut vai būs augstos papēžos, svārciņos un topiņā. Ne uz ģērbšanās stilu tieši mērķēju, bet tie, kuriem būs lemts, sapratīs manu domu.

Sievishkiiga sieviete nebuus taa, kura staigaas diendienaa kedaa un sporta naka, lai kaadas iipashiibas tur nebuutu un harizma. Sievishkiiga sieviete piedomaas pie visa, arii geerbshanas stila.

Kura no sabiedrībā zināmajām sievietēm ir ar minētajiem atribūtiem bet tāpat nav sievišķīga?

Sievishkiiga sieviete nebuus taa, kura staigaas diendienaa kedaa un sporta naka, lai kaadas iipashiibas tur nebuutu un harizma
Da labi, ari parastaja stilaa apgerbjoties to var izdarit gaumigi un to var izdarit prasti.

Dolly Sievishkiiga sieviete nebuus taa, kura staigaas diendienaa kedaa un sporta naka, lai kaadas iipashiibas tur nebuutu un harizma. Sievishkiiga sieviete piedomaas pie visa, arii geerbshanas stila.

nu galīgi Tev nepiekrītu... sievišķība nav tikai ģērbšanās stils, bet uzzvešanās utt... tas pats kas, ja sieviete uzvilks kleitu un lamāsies kā kaimiņsētas vaņka, vai būs speķainiem matiem un nagiem nolupušiem - nebūs sievišķīga....

daža laba sieviete kedās un dzinsos ir sievišķīgāka, par dažu labu kleitās tērptu....

Sievišķīga nejūtos, piekrītu šim

Īsta sievišķība man šķiet, ka slēpjas nobriedušā raksturā, nevis tajā, vai mugurā svārki vai bikses.

Protams, uzvelkot svārkus vai kleitu (īpaši garu vakarkleitu), es jūtos.. nezinu, kā īsti pateikt, ne īsti iekārojamāka, bet labāk pati sev patīku. Es vēlētos būt sievišķīga, bet, manuprāt, tas nāk ar laiku, ar pieredzi.
Arī pēc rakstura neesmu mīlīga un pūkaina, vienīgi esot kopā ar draugu pilnībā izmainos, bet tā ir daudzām.

Nepatīk soc. tīklos pat simpātiskas sieviets, bet ja ir vulgaritātes piesitiens kā tīnei tad nu nepatik.

Man viņa asopciējas ar sievišķīgumu.

sievišķība nav tikai ģērbšanās stils

Ģērbšanās, rotāšanās, krāsošanās, sevis sakopšana ir ĻOOOTI liela daļa no sievišķības.
Skumji, ka tik daudzas ir kā sievietes staigā biksēs un ir veči.