Nodarbes sabiedriskajā transportā

Šodien pieredzēju vairāku gadu laikā trakāko braucienu. :D
Piemērs (tikai viens) - bombzis izpūta sev rokā ziloņa cienīgu puņķi, ko pēc tam tā sirsnīgi izslaucīja pa beņķi uz kura vēl daļēji pats atradās un tad, it kā nekas nebūtu bijis, ar to pašu roku sāka ēst zemenes želejā.

Bet tur notik vēl daudz, daudz visādas lietas. Jaunas meitenes vecu onkulīti apdirsa, kad tas lūdza palaist apsēsties, kad viņš iebilda, tad jauni puiši viņu sāka nodirst, vecas omes, dirs*s pie beņķiem piespiedušas, atbalstīja meitenes, jo, redz opis neesot gana veikls.
utt

És tas pistacijas edu pustuksa autobusa. Esmu ista sausmone, ne, jo vienreiz iznemu snikeri no somas, apedu to,kamer citi pie soferisa bileti perk un uzdzeru pa virsu Narvesen kafiju. Uzhas.

Nu kafiju es dzeru katru rītu vilcienā braucot uz darbu, mājās nekad nepaspēju, jo jāpaspēj bērns pirms vilciena uz bernu dārzu aizvest, tad vilcienā izbaudu mieru, uzlieku austiņas un izbaudu savu rīta kafiju

PaolaReina, ka tev kauna nav !

esmu mainijusi pamperi bernam, bet loti atri. taja bridi man bija svarigaks bernam uzlikt sausu pamperi, lai nebutu slapjas drebes. bija jau neveikli. esmu ari krasojusies. uzedusi kko atri. lasiju gramatas. nepatik risinat telefona sarunas, ja tikai dazi vardi ko pateikt. nepatik visadi smirdigi dzeraji, bomzi. kkadas izteiktas smakas. skalas un ilgas telefonu sarunas. tracina, ja vel kads sak runat ar mani.

vienreiz viena sieviete berbu baroja ar kruti, ta atklati viss redzams, nav nekas pret, lai baro, bet vareja tak kaut ko uzsegt.

Man principā nekas daudz netraucē, jo no trokšņiem es varu izolēties ar austiņām. Nepieņemami šķiet vien daļu un vielu no sava ķermeņa izplatīšana pa apkārtējo telpu. Ir redzēts, ka sieviete metro ar knaiblītēm kniebj nagus kājām. Un viņi lido pa visu vagonu. Pēc tam pārkrāsoja zaļai krāsai pa virsu oranžu. Es domāju - nez cik kārtas tur jau ir apakšā, un vai nebūs baigā māksla, kad lobīsies nost? :D Izplatīt smakas, ēdiena (kafija gan ir vairāk nekā atbalstāma) vai parfīma, vai bioloģiskās arī nevajadzētu. Un seksoties. Pārējais viss man šķiet ok. Privātās dzīves stāstiņi ir izklaidējoši, krāsošanās ir fantastiska. Esmu redzējusi tādas transformācijas, ka gribas iet tai meitenei klāt un teikt "Teach me master!" :D Ja man ik dienu ir jāpavada viena no savām 24h transportā, kāpēc, lai es to neizmantotu maksimāli lietderīgi? Ja man nav kompleksu krāsoties metro, tad es labāk paguļu no rīta 15 min ilgāk un sakrāsojos pa ceļam.

reizem cilveki tadas lietas sak apspriest, ka man pat vinu vieta paliek neerti..

Par bērna barošanu gan nepiekrītu, taja brīdī, kad bērns grib ēst - galvenais ir bērns. Nepiekrītu, ka bērns jābaro sabiedriskajā tualetē, lai citi neredz. Pieaugušie taču tualētē neēd, kāpēc tas jādara zīdainim?!

es vispār esmu tāds cilvēks, kurš lielāko daļu laika pavada savā pasaulē un nepamana, kas notiek apkārt. tāpēc mani kaitina tikai tādas aktivitātes, kuras nevar nepamanīt un kuras man reāli traucē: mana sēdekļa speršana no aizmugures, priekšējā sēdekļa strauja nolaišana bez nekāda brīdinājuma man sejā (it īpaši, kad man dators ir klēpī atbalstīts pret priekšējo sēdekli), skaļa klaigāšana, sapūšanās ar smaržām, sēžot man tieši blakus. bomžus, alkoholiķus un narkomānus neminēšu. ciest nevaru paģiru smaku, man no tās rauj uz vēmienu.
pati krāsojos, lakoju nagus (vilcienā), runāju pa telefonu (tiesa, neapspriežu pikantas tēmas), ēdu (smirdīgu pārtiku nē, parasti tās ir bulciņas un kafija). neskatos un neklausos, kā citi to dara, bet rēķinos, ka kāds garlaicības mākts indivīds skatīsies uz mani/klausīsies manas sarunas :D aizrādījumi pagaidām nav bijuši...

Tikai vienreiz kāds man ir tiešām traucējis un tie bija divi puiši, kas man sēdēja blakus mikriņa aizmugurē. Ok, tas, ka viņi uz saviem aizvēsturiskajiem telefoniem bija uzlikuši krievu šansonu man netraucēja, jo vienmēr, kad braucu vienatnē, man ir austiņas un daudz neko nedzirdēju, bet tā bakstīšanās, grūstīšanās besī. Draudzene tikko fb bija ielikusi savu kāzu bildes, es izdomāju paskatīties, pēkšņi jūtu, ka blakussēdētājs lupī tieši telefonā. Kā reize pārslēdzās dziesma un es dzirdēju, ka tas otrs, kas no manis sēž tālāk prasa, cik diez, cik ir pulkstenis, otrs saka - 22:20. Draugs saka, kā tu zini, tev telefonam ekrāns nestrādā, šis mierīgi pasaka - es viņas telefonā paskatījos. Bet pēdējais piliens manā pacietības kausā bija tas, ka viņi sāka dedzināt savas spalvas. Nu, iedomājieties - pilns mikriņš, ārā mitrs, bet silts, visi salijuši, drēbes mirtas, mikriņā nav, ko elpot jau tā, un divi idioti pašā aizmugurē izdomā dedzināt roku un kāju spalvas -nu, wtf? Kopš tās reizes es vairs ar sabiedrisko braukusi neesmu un neilgojos. Pats labākais bija tas, ka es sākumpunktā iekāpu kā pēdējā, bet tik un tā es vēl stāvēju rindā aiz tiem lohiem, kas, izrādās, bija pierunājuši vadītāju ļaut viņiem braukt bez maksas, kāds draugs galā samaksāšot par viņiem. Brauca, protams, dzert. Vispār man nepatīk cilvēkus dalīt labajos vai sliktajos, bet tie tiešām bija degradēti elementi, fuj.

Ā, viena pazīstama meitene vēl autobusā iesēdās krēslā, kur, acīmredzot, kāds tikko bija apčurājies. Juta, ka kaut kas slapjš un pēc tam bija pleķis uz biksēm un smirdēja.
Tagad tiešām vairs negribas nekur sēsties vai turēties pēc puņķu stāstiem. :D

vēl atcerējos, ka parasti lidojot, skatos vai tik aiz manis nesēž bērns...
Zinu, zinu, tā ir sensitīva tēma, bet, ja sīcis visu ceļu ar kājām spārda manu muguru un tad vēl iekrampējas manā krēslā tā, ka man puse matu paliek viņa rokās un sāk kratīt ar rokām mana krēsla atzveltni, nu jopcik. Esmu aizrādījusi pieklājīgi, ka tā īsti nav labi, bet vecāki tikai pasmaida un pasaka, Ļošiņka, neģelai tak. Sīkais pasmejas un turpina un divtik lielu sparu.

bet rēķinos, ka kāds garlaicības mākts indivīds skatīsies uz mani/klausīsies manas sarunas aizrādījumi pagaidām nav bijuši...

par šo vajadzēs padomāt :D paldies! :)

Pēdējais - meitenei bija izrāvies austiņu vads laikam no telefona, šī nepamanīja un turpināja savus krievu hītus klausīties uz viss skaļāko. Nu labi, kam negadās, bet ka var 20minūtes nepamanīt, ka skan pa visu sabiedrisko, ne tikai austiņās?:D

Vispār par tiem bērniem un krēsliem... Vienreiz braucu pilnā trolējbusā (15.) no centra un mamma ar sīci apsēdās tajā vietā tieši aiz šofera, sīcis ar kaut kādu mantu (mašīnu vai ko) vienkārši pilnā sparā sāka dragāt pa to plastmasas sienu, kura viņam priekšā...es klausījos mūziku austiņās un tāpat to troksni dzirdēju, bet nu man tad kas, sakodu zobus un braucu...pēc kādām pāris pieturām vadītājs vienkārši apstādināja trolējbusu un izkāpa ārā ar tekstu "kamēr jūs nenomierināsiet to bērnu, es nekur nebraukšu, man ir stresains darbs" un sāka pīpēt uz soliņa. Lielākā daļa pasažieru vispār nedzirdēja/nesaprata kas notiek un tie, kas saprata - vecās tantiņas, sāka ņemties, ka "tas taču tikai bērns, ko tad viņš tādu dara...vai tad šoferis galīgi slims vai piedzēries esot". Es protams nebrīnos par šoferi, jo darbs nav viegls visu dienu koncentrēties un klausīties tajos pasažieros. Pēc kāda brīža tā mamma it kā savaldīja to bērnu, bet nu tāpat...kamēr vadītājs neapstādina transportu, visiem vienalga un paši nesaprot.

p.s. atvainojos, ka tādā palagā izplūdu :D

Kaitina smirdētāji un bērni un cilvēki,kas jūtas kā padaules nabas.Nu pemēram,šovasar ar draugu brucām uz Mežapaku,iekāpām centrā,transports vēl patukš bija,uz beigām jau sāka pildīties,kādas četras pieturas pirms galapunkta iekāpj vecene ar 3 bērniem,aizmugurē vairākas vietas vēl brīvas,šī pienāk pie mums,nosauc mani par puisi un rupji pavēl mums izvākties,jo viņa te bērnus gribot sēdināt.Pa muti gribējās uzšaut,normāli es tādus ignorēju,bet draugs sāka ar šo runāt un beigās jau palaidām tos bērnus sēdēt.

divi idioti pašā aizmugurē izdomā dedzināt roku un kāju spalvas

Labs skats gan jau bija :D

Šausmīgi nepatīk, ja klausās mūziku austiņās tā, ka blakussēdošajiem arī tas viss jādzird, mani vienkārši besī tas kā skan mūzika austiņās, cilvēki neiedomājas, ka tas var citus traucēt? Tāpat traucē nepārtrauki īsziņu signāli, uzlikti uz skaļāko.
Ar bērniem arī ir tā, ka daudzas māmiņas nejēdz aizrādīt, vakar pat pārsēdos citur, labi, ka bija vietas, jo sīkais, kas sēdēja man aizmugurē, ar kājām visu laiku spārdīja atzveltni.

Esmu visu ko dariijusi sabiedriksjaa, bet paarsvaraa taadaa laikaa, kad maz cilveeku un seezhu kaut kur stuurii viena (eedu, kraasoju nagus, njemu nost nagu laku, kraasojos, viileeju nagus, spaidu telefonu, runaajos, klausos muuziku, lasu graamatu, maacos u.tml.).
Par beerniem - nekad netraucee un kopsh pashai taads ir pavisam savaadaak skatos uz tiem beerniem.. Ar beernu meedz buut taa - jo vairaak aizliedz, jo nikjiigaaks un spiitiigaaks paliek. Mans beerns ir ljoti mieriigs un paklausiigs peec dabas, ja ir paaedis, izguleejies, vinjam ir gana silti un eerti. Ja kaads no shiem faktoriem izpaliek - tad var saakties visaadi briinumi. Un ljoti gruuti kaut ko ieskaidrot, jo primaari ir jaapmierina vinja vajadziiba, ko ne vienmeer var izdariit... Liidz ar to - vienkaarshi neiespeejami savaldiit mazo. Kur nu veel maatei, pret kuru pirmaam kaartaam izraadiis vislielaako spiitiibu! Godiigi sakot, ja mans beerns saak nikjoties, tad es itkaa pievaldu vinju nedaudz, cik nu juutu, ka nepiecieshams, bet buutiibaa gaidu, kad kaads sveshais, kuram beerns traucee, veersiisies pie pasha beerna un vinjam aizraadiis, jo tad ir 100% garantija, ka beerns paklausiis, nevis iespiiteesies. Protams, es nedaudz paarspiileeju - tas nenoziimee, ka neaudzinu savu beernu, nekushinu vai neaizraadu, bet tikai veeleejos apskaidrot situaaciju nedaudz no cita viedoklja... Beerni ir iipashi radiijumi, kuri ne vienmeer pakljaujas sabiedriibas normaam un veelmeem. Vinjiem ir savs bioritms, sava pasaules uztvere, savas iipashaas vajadziibas un dazhreiz vecaaki ir bezspeeciigi (sevishkji nosleegtaas telpaas, bez plashaam kustiibu iespeejaam).
Citreiz es tik ljoti nogurstu no sava beerna kapriizeem (visas mammas caur to iziet), ka man goda vaards paliek pilniigi vienalga, ka vinjsh jau 1000 reizi spaarda ar kaajaam blakusseedeetaajam un kaarteejo reizi, kad meegjinu savaldiit, beerns miilji pasmejaas un turpina itkaa nekas nebuutu noticis vai saak raudaat pa visu transportu, paliek shljaugans kaa lupata un sliid no rokaam aaraa... Tad labaak es vienkaarshi izliekos, ka neko neredzu, lai tik man buutu kaadas paaris minuutes miers... Ja kaadam traucee, lai pasaka to beernam, es neiebilstu!.. Luuk, viedoklis no citas frontes puses...