Ar 29.3. punkta interpretāciju Tu panāksi vien to, ka arī ar āra apaviem Tu nedrīkstēsi iekāpt sabiedriskajā transportā. Jo tas ir smērējošs priekšmets.
Saki - kā bez āra apaviem? Bet kā bērns bez pampera? Tas gluži tieši tāpat nav iespējams.
Ar 26.12. punkta interpretāciju Tu pierādi vien to, ka vasarā īsos svārkos vai ar nepiedienīgi dziļu dekoltē - vai būtībā vienalga ko - Tu arī nedrīksti izmantot sabiedrisko transportu. Jo tas ir analoģiski traucējoši. Dibena vaigi, kuri lien ārā no šortiem; īsi svārki, kuri apsēžoties nenosedz ciskas; dekoltē, kurš izceļ tavas krūtis.
Nu, nav taisnība Tavā pusē. Nav nepieciešamības slīgt galējībās un kaut ko censties interpretēt pret jaunajām māmiņām, ja to visu var ļoti viegli pavērst pret Tevi pašu.
Bez tam, es neesmu teikusi, ka atbalstu pampermaiņu vai barošanu transportā. Es saku, ka no cilvēciskā aspekta ir saprotami dažādi izņēmumi. Tieši tāpat kā ir saprotams izņēmums ar jaunieti, kuram ir nepieciešama sēdvieta veselības stāvokļa dēļ. Bērns ir bērns. Ir bērni, kuri ēd pēc pieprasījuma un savādāk nevar. Viņiem nav režīma un barošanu nevar ieplānot. Ir bērni, kuriem izsut dibens līdz brūcēm padsmit minūšu laikā. Un ir jaunieši, kuriem vajag sēdēt, jo viņi ģībst un vemj, un viņiem ir smagas muguras problēmas. Tie visi ir izņēmumi. Tikai nevajag aizmirst, ka lai Tu būtu izņēmuma kategorijā ir nepieciešams nevis bļaut un ārdīties par tiesībām, kuru Tev nav, bet cienīt citus (vismaz likuma ietvaros).
Un, ja par tiem vīriem-ozoliem - tad jā. Sēdvietas pienākas grūtniecēm, veciem cilvēkiem, invalīdiem, cilvēkiem ar kustību traucējumiem, māmiņai ar bērnu līdz 7 gadu vecumam, bērnam līdz 14 gadu vecumam, tikai tad sievietei un visbeidzot vīrietim. Bet tas nenozīmē, ka šajā hierarhijā sievietei - bez bērniem, darbspējīgā vecumā ir tiesības norādīt kādai no augstāk minētajai grupai ko viņiem darī vai nedarīt, jo lūk - viņai traucē. Pēc analoģijas Tu traucē ar savu ņurdēšanu. Ko darīsim? Sauksim attiecīgo dienestu? Kā Tu domā, kuru izsēdinās? Ne jau māmiņu, ne jau grūtnieci, ne vecu cilvēku, ne bērnu līz 14 gadu vecumam, ne invalīdu - jo to pēc likuma nevar darīt. Arī, ja viņi nebūs iegādājušies biļeti - tainsība joprojām būs viņu pusē tik tālu, cik tālu runājam par sabiedriska transporta izmantošanu. :D