Man visvairāk kaitina urlas un bomži. No bomžiem smird, bet no urlām bail, ka varētu ko nozagt. Vienreiz klausījos mūziku telefonā, nesen nopirktais telefons bija kabatā. Pēkšņi jūtu, mūzika pārtrūkst. Skatos, viens urla, kas tikko tēlojis, ka baigi runā pa telefonu, blakus stāv. Saku, lai atdod telefonu, viņš krieviski - es jau neko, tikko čigāns nozaga, aizbēga, jā, jā. Es ieķēros šim krāgā, saku, lai atdod telefonu. :D Par laimi bija arī puiši trolejbusā, kas pateica šoferim, lai never vaļā durvis, kamēr šis neatdos telefonu. Atdeva. :D No tā laika neko kabatās vairs neturu un aizdomīgi skatos uz visiem dīvaina paskata cilvēkiem.
Vienreiz viens urla sāka pīpēt turpat trolejbusā. Piecēlās cits urla, piegāja pirmajam klāt un bez vārdiem iejauca pa seju tā, ka pirmais ar visu cigareti bija gar zemi. Nu tā, jauks skats. Tāpēc nekas mani vairs nepārsteidz.
Ak jā, tas viss pieredzēts, kamēr vēl braukāju ar 15. trolejbusu. :D