Kad biju kristīgajā nometnē, mums bija jākauj vistas, atveda Ķekavas vistas būros un tad nu katrai grupai bija janokauj pa vistai... To nevar izstāstīt kā tās vistas kliedz, kad saprata, kas notiek, ar katru nokauto vistu, pārējās sāka ar vien skaļāk un paniskāk kliegt... Nāves smaka bija pilnīgi gaisā jūtama, es biju pārbijusies no tā, kas tur notika... Nocērt vistai galvu un kaut kā viņa izsprūk no rokam un tad skrien prom bez galvas, gan jau ka reflekss, bet man trauma dēļ tās nometnes, man bija tikai 15 gadu tolaik un es nebiju gatava tādam pavērsienam, arī tagad nebūtu tam gatava... Nežēlīgi.