Laiks vienatnē

Nevajag man laiku vienai, jo tāpat jau pietiek ar to pašu laiku, kad draugs darbā vai kad vienkārši neesam kopā, kopā esot nevajag vēl papildus vientulības brīžus, jo man vispār labāk patīk būt kopā ar kādu kā vienai.

Vai Jums ir nepieciešams laiks vienatnē ?

Periodiski ir vēlme, tad es dodos uz jūru, vai priežu mežu, uzkrāju enerģiju.

Es esmu no darba ātrāk, līdz ar to 1,5 h ir laiks man. Tad es mēģinu vienkārši atpūsties un izvēdināt galvu nedarot neko īpašu. Bet noteikti nav bijis tā, ka jāsaka "tagad man vajag atpūsties. liec man mieru!"

Jā, lai gan kopā nedzīvojam, bet sanāk bieži vienam pie otra ciemoties pāris dienas ,nedēļu, divas nedēļas, kaut kā tā, bet man vajag tikai MANU LAIKU, pirmkārt kādu stundu ,ko es pavadu skrienot un visas attiecīgās darbības pēc skriešanas ,kamēr veicu, kā arī vnk laiku ,kad man viņš acīs nerādās, jo esmu baigā vienpate , man parasti patīk būt vienai ar sevi ik pa laikam , neesmu nekāds dižais attiecību cilvēks, samērā izteikta egoiste, bet jau ir pieradis, sākumā bija histērijas no viņa puses, ka man viss esot vienalga, tā arī lielākoties ir, neturēju viņu un neturu tgd ,ja grib var iet , bet pats palika,tad nu tgd samierinājies.

Tikai tad, kad gatavojos eksaameniem vai ja esmu ljoti, ljoti dusmiiga. Gadaas reti.

Mēs par to neesam tā īpaši runājuši, nu, tas ir, es, piemēram, neesmu viņam teikusi:''Klausies, man tagad vajag laiku vienatnē. Bez tevis!'' :D

Mums kaut kā dabiski tas notiek, brīvdienās bieži esam kopā, bet bieži arī pavadu laiku ar saviem draugiem vai kaut ko daru viena pati, viņš ar saviem čaļiem dara...nu nezinu, ko viņi īsti tur dara-krāmējas ar saviem lūžņiem un kļūst iereibuši laikam :D

Darba dienu vakaros, kā sanāk, ir vakari, kad kaut ko darām kopā, ir vakari, kad es lasu savā nodabā, kaut ko skatos vai kaut kur izeju ar māsu vai draudzeni, viņš mēdz atpūsties, gulēt, kaut ko datorā darīt.

Man patīk, ka ir tā, kā mums ir, ka neesam kā salipuši, ka, lai arī esam precējušies, dzīvojam kopā, mēs tomēr esam divas neatkarīgas personības.

Es vispār esmu cilvēks, kam ļoti patīk pavadīt laiku vienatnē. Lasīt, rakstīt, gleznot, skatīties filmas, klausīties mūziku utt. Tas mani ļoti "uzladē" un ļauj sakārtot domas. Tāpēc parasti vienmēr laužos kaut kur tikt vienatnē. Bet mans vīrs ir vienīgais cilvēks pasaulē ar kuru kopā es laprātāk pavadu laiku, nekā ar sevi vienatnē.
Mums pieteik ar to laiku, ko pavadam darbā, lai sailgotos un negribētu darīt lielās lietas atsevišķi. Bet citreiz vienkārši sēžam līdzās un daram katrs savas lietas. Viņš pat savā darbistaba man iekārtoja tādu ērtu vietiņu grāmatu lasīšanai, lai varam "kopā" būt tad, kad viņam vakaros vai brīvdienās jāpastrādā :D

Mēs tik daudz laika pavadam šķirti, jo abi daudz strādājam, ka šādas izteiktas vēlmes nav. Bet nav arī tā, ka mājās sēžam rociņās sadevušies. Darām savas lietas un tomēr esam kopā.

Dzīvojam kopā, bet aizņemtības dēļ, tiekamies reizi, divas nedēļā. Mani tas apmierina. Ir laiks vienatnē, ar vīrieti, gan arī ar saviem draugiem.

Nē, speciāli man nav nepieciešams laiks vienatnē. Viena es vienmēr esmu tad, kad pati atnāku mājās no darba, bet viņš atbrauc mājās tikai pēc kādām 5-7h. Ar tām stundām man pilnīgi pietiek, lai pabūtu vienatnē, sadarītu visus mājas darbus, sakoptu sevi un dotos uz sporta nodarbībām.

Es mierīgi varu iztikt bez ''privātās telpas'' - tāds cilvēks esmu. Tā kā draugs strādā ļoti daudz, man ir gana laiks vienatnei. Mājas man pat labāk patīk tīrīt, kad esmu tajās viena.. tad kaut kā raitāk un ātrāk iet :)

Jā, man ir nepieciešams laiks vienatnē. Man liekas, ja man nebūtu iespējas vienatnei, bet visu laiku būtu tikai kopā ar draugu ar laiku tas kļūtu man smacējoši, jo man vajag tos brīžos tikai sev. Bez viņa vai draudzenēm.
Taču, mums šobrīd ir tāds režīms, ka man ir gana laika vienatnei un man nav viņam speciāli jāsaka, ka tagad es gribu būt viena.
Ko daru savos vienatnes brīžos? Nemaz tā konkrēti nevaru pateikt. Ko nu kuro reizi. Atpūšos, baudu mieru, klusumu. Lasu grāmatu, rosos pa dzīvokli, sakārtojot gan domas, gan telpas utt.