03. beztémina

Nu, ir cits labs risinājums - dekrēta atvaļinājums :D Man labi sakrita laiks, kad gribējās atpūsties no darba, un vēlme pēc bērniņa. Esmu atpūtusies jau 3,5 mēnešus, un nu jau ir tā, ka tiešām pietiek atpūsties. Pēdējo reizi šitik laiski atpūtos pirms 10 gadiem, šķiet. Un es neizdarīju neko no tā, ko savulaik biju gribējusi atvaļinājumā - nelasīju grāmatas, netulkoju, neceļoju, nesportoju (tas ir attaisnojams).

Parfait, sirsnīgs paldies (l) Nē, beibika man vēl nebūs, laikam stārķis izdomājis manējo atnest vēlāk :D Man vienkārši vajag pārmaiņas dzīvē, jo vadītājas darbs un personāls mani ir tā nogurdinājis, ka es birojā fiziski jūtos jau kā cietumā. Man trūkst gaisa. Gribu augt vēl un strādāt savā profesijā, nu neinteresē man vairs personāla vadība. Nezinu, kā ir citiem, kas vada kolektīvu, bet man tas atņem tik daudz enerģijas, ka es saprotu, ka tā nav mana vieta, lai arī man tas padodas. Gribu strādāt savā profesijā :)

Sdn ir burvga diena. Liels akmens no pleciem nokrita.:)
Tā ir,kā saka- visskas notiek, notiek uz labu ..:D

Annie, es nomainīšu atpakaļ. Man jau tas suns pašai apnika :D

Liene, vispirms jau apsveicu ar veiksmīgu iestūrēšanu laulībā! :)
Ņemot vērā, ka grasies mainīt darba rutīnu, vai Tevi var apsveikt ar vēl kaut ko...? :)

riecha, drīz varēsim garlaikoties kopā. :D

Liene, man pietrūkst Tavas iepriekšējās bildes :) Liekas, ka tā bilde bija tā saaugusi ar Tevi, ka tagad man grūti pamanīt Tavus komentārus.

Un vispār KĀ ES GRIBU Ziemassvētkus! :D Es laikam vienīgā tāda nenormālā, kura septembrī jau sūta dāvanas un domā par ziemassvētku svītera krāsu :D Bet tas taču ir brīnišķīgi-ģimenes lokā ēst gardumus, skatīties Ziemassvētku filmas, rotāt eglīti un baudīt ziemas jaukākos brīžus (l). Eh, jāpasūta vēl lampiņu virtene :D

Ak meitenes, es tomēr apskaužu tās, kuras var salīdzinoši vienkārši aiziet no darba. Man kā vadītājai tas ir grūti, nezinu, kā īpašniekam paziņošu, ka plānoju tuvāko mēnešu laikā pāriet uz brīvāku uzņēmējdarbību, neīrējot vairs telpas un neuzturot darbiniekus. Protams, ka viņš to varēs darīt manā vietā un darbiniekiem tas problēmas nesagādās, bet tomēr...priecīgs laikam nebūs neviens.

Vispār ēdu vistas zupu, taisu ar otro roku kafiju un priecājos par skaisto dienu (l). Daudz labu notikumu pārsvarā :)

Tieši tādēļ, ka tas pabalsts tā sarūk, tas attur, jo man nav vīra vai drauga, kas var pabalstīt...
Bet man gribas tieši to atpūtas sajūta, to laiku ko veltīt sev, saprast sevi ko vēlos, to virzienu, atpūsties, izkārtot dienu pa savam un ko noderīgu apgūt :) piemēram pamācīties valodas, iet uz kursiem kā uz skolu, man tā nav bijis, nevienu gadu kopš 18 gadu vecuma ;)

Šodien atkal pa mājām dzīvojos. No vienas kaites esmu +/- tikusi vaļā, bet tikusi pie otras - kakls sāp un deguns ciet. Tagad uztaisīju piparmētru tējiņu, lai paliek labāk.
Uzliku lādēties Simsu. Sagribējās un viss :D

Pipar, ak, es atvainojos. Nākamreiz obligāti beigās būs jautājuma zīme. Pat ja ne pa tēmu. :D :D

Es gan esmu aizgaajusi no darba , neatrodot vēl otru. Bet mans lēmums pat ja sākuma biedēja, vēlāk izbaudīju uz visiem 100 :) uz pēc trīs mēneši, tieši kad bija pēdējais mēnesis, lai saņemtu lielāku pabalstu, iekārtojos jaunā darbā :)

Čau :)
Šodien tiaki viena lekcija pulksten 12:30. Visi mani kaimiņi jau lekcijās, vien pati garlaikojos kojās :D
Vakarā jādodas satikt draudzene vai nu kopā ar koju biedriem iesim uz futbolu :D

Zakjis*, jā, jā, viss spēkā :)
man meilā nebija jautājuma :D :D

Čiu riu!

Mani priecē atvasara, moš vēl sanāks jaunos svārkus uzvilkt - vakar atkal izcēlos: gāju meklēt rudens trenci, nopirku vasaras svārkus. :D Sieviete parastā! :D

Aij, man arī gribas kaut kur. Parīze gan baigi nevilina, bet nu jau lomkas no tā, ka pārāk sen neesmu nekur ceļojusi.



P.S. Pipar, šovakar viss spēkā? Man nepatīk, ja ignorē manus meilus..

Labrīt meitenes.

Arī es esmu iekritusi rudens depresņikā. Un vīram tas viss liekas tik smieklīgi, ka spēj tikai to vien darīt, kā dzīt mani vēl vairāk izmisumā. Skatos, kādu foršu vietiņu uz kurieni vismaz uz dažām dienām aizlaisties.

Labrīt.
Saprotu, ka visas tādas skumjas un pārdomās. Tad es ar savu žēlošanos neatzīmēšos :D
Saulīte spīd un gribas iet ārā, staigāt, braukt ar riteni vai vienkārši uz balkona medidēt :) Bet ne...sēdi un strādā, it kā.
Roku internetā info par to, kā tikt galā ar veselības problēmām. Un nepakļauties rudens skumjām, kas man parasti beidzas ar depresiju.

Es nekad neesmu aizgājusi no darba, pirms neesmu atradusi nākamo. Tik ļoti neviena darba vieta vēl nav mani novedusi, esmu pratusi ar sevi sarunāt, atrast to labo, kas ļauj vēl drusku paciesties.
Gurri, no tiem 9 mēnešiem pēdējos 2 pabalsts ir niecīgs. Kaut cik normāls tas ir tikai pirmos 2 mēnešus, ja nemaldos. Es nez', man šķiet vieglprātīgi vienkārši aiziet no darba, jo nav sajūta, ka darbu mestu pakaļ, bet nu - ļoti atkarīgs no tā, kāda ir izglītība/profesija. Bet nu - ja ir vīrs, kas uztur, tad jau visu ko var atļauties :D