Es nezinu, varbūt tiešām esmu dīvaina vai kā, bet es neko TĀDU, kā dēļ būtu jāšķiras, nu tiešām nemanīju. Cik esmu novērojusi, šādi teksti visbiežāk izraisa strīdus, bet nu ne jau uzreiz šķiršanos. Varbūt viņam tas ir kā pēdējais piliens, jo kaut kad iepriekš iedzērusi esi sākusi teikt visu, kas sakrājies? Sms gan sūtīt bija lieki. Pietiktu ar vienu, kurā no sirds lūdz piedošanu, tālāk viss atkarīgs no viņa. Man ar draugu arī attiecību pirmajā gadā bija liels kašķis, kuru negribu te publiski iztirzāt, bet es sapratu, ka esmu vainīga, paķēru mašīnu, aizbraucu nakts melnumā pie viņa, lūdzu piedošanu, vēlāk aizsūtīju sms un gaidīju, kad viņš izlems, ko darīt turpmāk. Zinu, ka tā neziņa un gaidīšana ir briesmīga, bet jāsaprot arī otrs un jādod laiks.