Man viens zināms opis ar saviem draugiem reiz teica - kā viņiem (leģionāriem) nav kauna, ja cilvēki, kam viņi pāri darījuši, vēl dzīvi staigā.. Pieļauju, ka nav viss tikai melns vai balts.
Iespējams.. tādam pavisam baltam un pūkainam patriotam nevajadzētu priecāties kā par 16. .. tā arī par 9. maija svētkiem
Par ko viņiem vajadzētu kaunēties? Latviešu leģionāri nav bijuši nekādi kara noziedznieki. Viņiem nav bijis ne mazākā sakara ar represijām pret civiliedzīvotājiem, viņi cīnījās frontē. Cīnījās par Latvijas neatkarību, nevis par Hitlera ideoloģiju. Baltijas leģionāri bija apsargi Nirnbergas tiesu pilī un cietumā, kur bija ieslodzīti nacisti. Vai tas būtu varējis notikt, ja sabiedrotie viņus pašus būtu uzskatījuši par tādiem? :)
Tāpēc salīdzināt šīs abas dienas mūsdienu Latvijā ir vienkārši neiespējami.
1. 16.marts nav svētki, tā ir atceres diena. 16. martā nenotiek dzerstiņi, jandāliņi un ālēšanās, bet vecie leģionāri, kā arī viņu godinātāji, dodas pie Brīvības pieminekļa caur karogu aleju nolikt ziedus, pēc tam dodoties uz Lestenes brāļu kapiem pieminēt kritušos cīņu biedrus.
9. maijs Latvijai lojāliem iedzīvotājiem nav un nevar būt svētki - kas krieviem bija "uzvara", Latvijai bija diena, kad kļuva skaidrs, ka brīvība atgūta netiks. Tā bija diena, kurai sekoja vairāki gadu desmiti okupācijas varas pakļautībā - vai tā ir atbrīvošana? Nemaz jau nerunājot par to "svētku" noskaņu, kas 9.maijā valda starp šiem "atbrīvotāju" pēctečiem - Krievijas karogi, PSRS uzraksti, alkohols un bļaustīšanās.. teicams piemērs tam, kas par cilvēkiem ir šie "atbrīvotāji" un viņu pēcteči,