Nacionālisms ir etniski konservatīva politiska ideoloģija, kas pirmajā vietā stāda nācijas identitātes konceptu. Nacionālisms var ietvert gan nācijas identitātes un vērtību aizsardzību, gan savas nācijas stādīšanu augstāk par citām.
Nacionālsociālisms (vācu: Nationalsozialismus) jeb saīsināti nacisms ir politiska kustība, kas radās 1919. gadā Vācijā, izveidojoties Nacionālsociālistiskajai vācu strādnieku partijai (NSDAP), kā arī šīs kustības doktrīna.
Nacionālsociālisms bieži tiek uzskatīts par fašisma formu vai variāciju. NSDAP savu doktrīnu sākotnēji formulēja 25 punktu nacionālā sociālisma programmā. Nacisma galvenie elementi bija antiparlamentālisms, panģermānisms, rasisms, kolektīvisms, eigēnika, antisemītisms, antikomunisms, totalitārisms, kā arī pretošanās gan ekonomiskajām, gan politiskajam liberālismam.
Nacionālsociālismu visbiežāk saista ar Ādolfu Hitleru, kurš bija šīs ideoloģijas pazīstamākais pārstāvis. Kopš 1921. gada viņš vadīja Nacionālsociālistisko vācu strādnieku partiju, kas pārstāvēja nacionālsociālisma idejas. Tā nāca pie varas tā sauktajā Veimāras republikā demokrātisku vēlēšanu ceļā 1933. gadā. Neilgā laikā tā, izmantojot savu varu, kļuva par vienīgo partiju Vācijā un izveidoja totalitāru režīmu. Šo periodu Vācijas vēsturē mēdz saukt par Trešo reihu. Tā pastāvēšana beidzās līdz ar Trešā reiha sakāvi Otrajā pasaules karā.