Pārdomas...

Nevari atļauties psihologu pāris reizes mēnesī? Puis, Tev ir problēma ar baigo pesimismu! Nevajag skatīties riņķī uz tirliņiem, kuri varbūt ir sexīgāki par Tevi un jāj dumjas, jaunas skuķenes. :)

Varbūt pēc 10 gadiem Tev būs lieliska karjera un ideāla sieva, bet viņi būs nodzērušies, nelaimīgi cilvēki. :)

Par iepazīšanos. Ja nevari saņemties dzīvē iet klāt kādai un tas liekas uzbāzīgi, var pieklājīgi uzrakstīt meitenēm, kas iepatīkas internetā... un uzrakstīt vari kaut 50 meitenēm! Un tad redzi pats, kuras uzreiz atkrīt un ar kurām varbūt kaut kas var sanākt ... ;)

tu vnk prasies uz žēlošanu.

What_You_Want
Es tiem psihologiem īsti neticu, man liekas ka naudas kāšana vien ir, jo problēmas nekad no runšānas neatrisinās !
Un diez vai es savus 30 sagaidīšu
Jo saka ka Naudu zaudēji - neko nepazaudēji, laiku zaudēji - daudz zaudēji, veselību zaudēji - visu pazaudēji.. Tāpēc vēl pēdējais kas man ir atlicis tas ir pazaudēt veselību un tas gan mani vairs nekas šeit neturēs.
Es reiz jaunībā biju iemīlējies tikai diemzēļ ļoti nelaimīgi, jo es viņai nepatiku un ja būtu pat kaut ko teicis, tad būtu bijis skolas lielākais apsmiekls! Tomēr tik un tā sāpīgi redzot viņu ar citiem, būtu adtevis jebko lai būtu bijis viņi vietā, kaut laimīgs uz vienu dienu.

sanzen
Man nav vajadzīga neviena žēlošna, jo mani nekad nevien nav zēlojies un man tas nav vajadzīgs, vienkārši vientuļi, bet tomēr gribas ar kādu parunāties.

Es tiem psihologiem īsti neticu, man liekas ka naudas kāšana vien ir, jo problēmas nekad no runšānas neatrisinās !

Tā gan nav taisnība. Ne jau tu tur vienkārši runāsi, bet meklēsi savas problēmas cēloņus (sākumā) un tad jau ķidāsi variantus risinājumiem. :)

Pēc savas pieredzes varu teikt, ka palīdz gan psihologs. Tu pašlaik domā, ka visas Tavas problēmas ir lielas un reālas, bet tā nav. Tev vajag saprast, ka problēmas radi Tu pats un tās sākās Tavā galvā. Beigsi domāt sliktas domas, nebūs arī problēmas!:)

Martinss, ahh, tāda sajūta, it kā šo rakstītu mans labs draugs. ļoti līdzīga attieksme kā tev. Atceros,kā ilgi sēdēju kopā ar viņu, teicu, lai izkrata sirdi, ja grib izraudās, toreiz pats teica, ka viss manis teiktais ir bulšits, bet vēlāk jau teica paldies. Tev vajag, lai kāds riktīgi izcilā visus dziļos kaktus tavā prātā, tiek līdz visa sākumpunktam.

Ja vēlies, varu mēģināt palīdzēt, ziņo.

Rudens ir auksts, lietains, drūms, neviena vairs negrib iepazīties

Konkrēti par šo - man pašai attiecības sākās rudenī, no kādiem 5 zināmiem pāriem, ko ātrumā varu iedomāties, 3 attiecības izveidoja rudenī..tā kā gadalaiku noteikti nevajag vainot, lai gan pēc tava rakstītā škiet, ka tur ir stipri dziļākas problēmas...turies!

http://cosmo.lv/forums/topic/162405-trukst-miluma/

Nu īsts vīrietis, ko lai citu saka. Tās, kuras zina šo diskusiju un ir izlasījušas, ko šis kadrs te pastāsta, tad nemaz nav jābrīnās, kāpēc viņš ir vientuļš.

What_You_Want
Es to saprotu kas savas problēmas es radu pats, bet man liekas ka man jau ir par vēlu vairs kaut ko mainīt un diez vai pshilogs spēs palīdzēt, varbūt ja tas būtu noticis agrāk, kādos 16,17 kad viss škita vēl kaut mazliet gaišāks un bija cerība, nevis tagad kad nav nekas vairs palicis!

Pie tam tajā diskusijā Martinsam ir 21, šeit jau 20, Tu ej atpakaļgaitā? :D

Apskatījos Sevilla iekopēto linku, pirms 3 mēnešiem autors teica, ka viņam ir 21, tagad jau 20. Nevajadzētu būt otrādāk? :D

Nu, velns ar ārā! Centies sniegt padomu, bet troļļojas!
Saki godīgi, cik tev -40?50?60(!!)?

Vienalga esi vai neesi trollis.

PAR VĒLU IR TIKAI TAD, KAD UZ TAVA KAPA SMILTIS UZBER! Tad ir par vēlu! :D:D

Ja tu to visu domā nopietni, tad tiešām skumji. Bet nu galvenais iepazīstoties ar jauniem cilvēkiem neizrādi visu to :D

Martinss, ar savu draugu iepazinos rudens beigās/ziemas sākumā. Un man tajā laikā bija skola un redz arī drēgnais laiks netraucēja.
Atliek vien gribēt.

Pazīstu cilvēku, kurš ikdienā runā precīzi tieši to pašu, ko raksta diskusijas autors. Vienkārši vārds vārdā - meitenes nav, dzīve ir bezjēdzīga, viņš ir nožēlojams, nekad nekas nemainīsies. Kad tiek ieteikts kaut ko mainīt vai kā palīdzēt, tad atraida sakot, ka viņš ir nekam nederīgs un ka nekam nav jēgas. Ilgi mēģināju palīdzēt - gan dodot padomus, gan stundām ilgi runājot, uzklausot, taču nu jau esmu atmetusi ar roku, jo sapratu, ka nav iespējams palīdzēt cilvēkam, kurš pat to negrib, jo vienmēr vieglāk ir pačīkstēt, ne mainīt sevi un savu dzīvi.

Man tas pats! Bet tādā emocionālajā stāvoklī dzīvo daudzi džeki. Es teiktu, ka 30%.

Pa lielam man visu vasaru nekādas dzīves arī nebija. Bet es studēju un tas, ka man profila informācijā rakstīts 18, ir dišana un provakācīja. Biedri mani mierina, ka neesmu pats vecākais students grupā. Un man 26. Ne darba, ne karjeras.

Ja es iemācījos, ka komentārus par ļumīgu vēderu jāatstāj pie sevis tad sievietes pat nepamana cik veikli prot sabērt sāli brūcē, šķietami draudzīgā sarunā.

Ai, nu ko tu te pļuksti. Gadalaikam nav nekāda sakara ar iepazīšanās prasmēm. Man šodien pat viens puisis pie ielas pienāca klāt un gribēja iepazīties. Tas nekas, ka ārā drēgns un rudens :D
Bet tak maini savu attieksmi un varbūt sāksi pamanīt, ka apkāt daudz skaistu sieviešu. Ir jāmāk viņas piesaistīt, tas arī viss. Ar tādu nīkuļošanu un pīkstēšanu arī paliksi mūžīgais vecpuisis.
Grow some balls.