Man pirmā reize bija drausmīga - gulēju slimnīcā ar sāpošu vēderu, apskati norīkoja nākamajā vai aiznākamajā dienā, manā kopusā dušas bija remontā (visas 10 dienas dzīvoju ar izlietni, nav ne jausmas, kā pārējie, kas par mani ilgāk tur dzīvoja to izturēja), mūža mežus apcirpt arī nebija gadījies, jo nezināju, ka tādu pārbaudi vispār veiks, jo aizdomas bija uz aklo zarnu (beigās izrādījās nieres), daktere, lai kā arī es nemēģināju saspringumu gaisā "salauzt" ar pāris jociņiem, ne pasmaidīja, neko, tikai strikti noinstruēja, iztaujāja, norīkoja un izmeta no kabineta.
Visu laiku jutos ļoti nekomfortabli, nosodīta utt, bet ko lai saka - STRADIŅI! :D