MUĻĶĪGĀS DĀVANAS.

Haha, par stringuļiem arī atceros. Kaut kas uzdāvināja spilgti zaļus, sintētiskus stringuļus. Tie bija cieti, neērti. Kokvilna bikšeļu sastāvā nebija atrodama :D

:D ak dievs, pirmie stringi :D atceros,kā ome karināja ārā žāvēties drēbes, a māja ta daudzdzīvokļu :D un eju es no veikala,bet pagalmā mani stringi smuki rindiņā :D nu vāks :D un džeki jautāj,vai ta manējie :D



Bet par tēmu. Muļķīģākās dāvanas protams figūriņas. Stulbākā no tiem- murkšķu pāris. Un divas krūzītes,kas veido sirdi,saliekot abas kopā. To drauga mamma atveda :D Pēc tam kaut kā devu mājienu,ka man patīk ēdamas lietas saņemt un no nākamā ceļojuma atveda labu olīveļļu un makaronus.

Hihi stringus man gan vel neviens nav dāvinājis bet ir bijušas šādas tādas muļķīgas dāvanas, kaut vai tā pati krājkase ( bet noder kur melnos santīmus samest) ... ;)

Krājkasēm var atrast pielietojumu. Es vienā dāvinātā krājkasē metu jubilejas latus un otrā savas un ģimenes locekļu no ārzemēm pāri palikušās monētas. :D Tikko iedomajos, ka tur moš kāds eiro ir, jo vairakus gadus neesmu čekojusi saturu. :D

Es ar savācu dažus jubilejas latus bet tie man smukā kastītē salikti :)

Hmm, man gan patīk figūriņas, ja tās ir interesantas, piemēram, man uzdāvināja nelielu suņa figūriņu, jo zina, ka mīlu suņus, tagad stāv uz datorgalda un mīlīgi izskatās :)
Muļķīgākās dāvanas noteikti tikai man liekas muļķīgas.. Piemēram - zelta auskari - it kā jau skaisti, bet nu man šķiet, ka visi jau zināja, ka man ļoti nepatīk zelts, īpaši krustmātei jau to vajadzēja zināt. Bet nekas, gan jau nākotnē patiks. Vēl nepatika, ka man uzdāvināja pavārgrāmatu (!!) c`moon, man riebjas taisīt ēst, it īpaši no pavārgrāmatas. Jā, es atrodu kaut ko internetā un tad gribu uztaisīt, bet citādāk nu esmu katastrofa virtuvē.

No bērnības atceros, ka kādā 2.klasē bija jāapdāvina vienam otrs, kā loterija.. Un man tika kaut kādas zeķes ar rūķīšiem uz ziemeļbriežiem (uz ziemassvētkiem). Nu man, kā bērnam, protams, ka bija pārdzīvojumi, jo citiem visādas spēles bija, a man zeķes :D

Nevaru ciest un nekad nevarēšu, ka tuvi cilvēki dāvina dvieļus, džemperus, halātus un vēl nezin ko. Man ir bērnības trauma - bieži vien savos svētkos no tantēm (dz/d, v/d) saņēmu kādu dvieli vai ko pilnīgi nepacilājošu, neielīksmojošu.

Kad man bija kādi 14 gadi, lūdzu tētim, lai uzdāvina man enciklopēdiju - par zvēriņiem, vai burvjiem un raganām, kas man tobrīd interesēja. Viņš man nopirka lielo Cilvēka enciklopēdiju, kur ir visa cilvēka anatomija no A līdz Z. Pāri pa 1000 lpp - bieza, smaga, neērta, bildes atbaidošas - kā jau cilvēka iekšpusē. Nesaprotu, kā var ko tādu uzdāvināt 14 gadīgam cilvēkbērnam. Pilnīgi nevietā. Atceros, galvenais arguments, ko viņš tobrīd lika priekšā, pasniegdams man grāmatu: "Es domāju, ka jāsāk ar cilvēku un pēc tam ar raganām un burvjiem." Pfff. :D

Man liekas, ka nav tādu. Vienīgais, par ko parasti pasmejos - viena no krustmātēm dāvina vai nu neko vai asortu kasti vai kādu tējas krūzi :D

Bet par naudas dāvināšanu - man tieši nepatīk, ka tā dara. Es gribētu tieši dāvanu, bet tētis vienmēr dāvina naudu. Nepatīk, jo es parasti neko nenopērku, iztērēju ikdienas tēriņos. Tikai pēdējos Ziemassvētkos nopirku sev zelta auskarus no tēta :D

Ir bijušas daudz muļķīgas dāvanas,it īpaši bērnībā. :D Bet gan jau,ka pati arī esmu šāvusi greizi. :D

Kad man bija kādi 12 gadi un biju jau pārtraukusi spēlēties ar lellēm,man vecāki uz Ziemassvētkiem uzdāvināja leļļu māju,daudz lelles,visādus mājas piederumus utt.. Es nevarēju vien notēlot,ka esmu priecīga,kaut gan daudz tas viss maksāja. Un, protams,kad kāds skolā jautāja, ko dabūju,man bija milzīgs kauns. :D

Vienreiz radiniece,man tādai sīkai knīpai(ap 13 gadiem bija) uzdāvināja stringus. :D Tā arī nevienu reizi neuzvilku,kaut gan bija smuki. :D

Izlaidumā mamma man uzdāvināja lietussargu. Citiem bija kaut kādas mīļas dāvanas - bildes kopīgas,kaut kas ar nozīmi. Citiem noderīgas - dators, telefons. Man - lietussargs :D,kaut gan pašai divi jau bija. :D

Kad bija kādi 10 gadi,man uzdāvināja spogulīti un pinceti. Un ziniet kāda man bija uzacu forma pēc nedēļas? :D Šausmas!

Protams,bija arī visas dāvanas no sērijas "ka tik kaut kas ir". Proti,man,mazam bērnam,atnes uz Ziemassvētkiem sveces. Cmoon? Kur 7gadīgs bērns tādas liks? :D Mamma pat neļauj ar uguni spēlēties. :D


Neko sliktu jau par tiem cilvēkiem nedomāju,katram gadās nošaut greizi. :D Vismaz ir ko atcerēties un pasmieties.

Jurascukas dzimsanas diena ...

Kad man bija 6 gadi, man uzdāvināja čības. Es biju tik ļoti vīlusies. Galvenais tādā smukā kastē ar banti iesaiņotas, laimīga atveru, bet tur čības, viss prieks pazuda.
Vēl ir bijis tā, ka man uzdāvināja tādu dāvanu, kāda man jau ir. Bet es tāpat paturēju, jo cilvēks meklējis vairākos veikalos.

Man viena pazina visādas figņas dāvina..tas jau ,it kā nekas būtu,ka tādas dāvina,bet nepatīk,ka pasaka pa tiešo,ka grib nez kādas dāvanas- man vajadzētu jaunu kleitu,ja pati uzdāvina kartiņu par 0.70eur, vai arī šokolādes batoniņu -0,5eur:D nē ,es patiešām nezinu kāpēc cilvēks tā skopojas ,ja strādā un ir regulāri ienākumi un pat žēl 1.4eur iztērēt. man tādus vnk nesaprast

Neatceros nevienu muļķīgu dāvanu, jo es par visām dāvanām priecājos un tās nebrāķēju - tā audzināta esmu, bet ir bijuši daži gadījumi, ka dāvana saplīst tajā pašā vai nākamajā dienā, pirms esmu to vispār sākusi lietot.

Es neteiktu, ka muļķīga dāvana, bet interesanta gan

Krūšturis, kuram uz birkas bija mans vārds :D

un tad,ka zināju,ka man mugurā stringi,jūtos seksīgākā beibe ciemā

man nopirka ome un lika , lai tētim parādu, kopš tās reizes stringus vairs nenēsāju, tikai tagad esmu sākusi atkal, jau gadus divus :D

Hmm, vienīgā tāda īpaši muļķīgā dāvana bija - rīsu paka. Nezinu kāpēc, bija smieklīgi tad, bet vismaz noderēja :D

protams visas figūriņas uz kurām krājas tikai putekļi..Un vienreiz draudzenes uzdāvināja briesmīgu apzeltītu ar kaut kādiem stikliņiem kaklarotu..ārprāc!! es vispār nenēsāju zeltu kur nu kaut ko apzeltītu, kas izskatās vienkārši briesmīgi! Galvenais, ka pašas baigajā starā bija par dāvanu un skandināja kā man tā patiks, lieki teikt, cik grūti bija izrādīt sajūsmu :D Galvenais ka tas bija laikam uz 20 gadu jubileju, ja nemaldos, tad jau itkā vajadzētu būt kaut kādai saprašanai par rotaslietu vērtību :D
Vēl man uzdāvināja jūras cūciņu..tad arī man iepriekšējā dienā bija prasīts, ko es teiktu par kāmīti, es teicu lai nekādā gadījumā man nedāvina dzīvnieciņus..un ko es saņēmu no draugiem? Jūras cūciņu!!
:D

Visādas figūriņas, foto rāmji, citi štrunti - tai skaitā, puķes podiņos, puķes kā tādas, vāzes, sveces utt - tas viss man šķiet ārkārtīgi nepraktiski un neērti. Tad es labāk saņemu dāvanu karti no jebkura veikala vai Orbit košļenes. :D

Bet viens mans bijušais reiz noskaitās par to, ka man nepatīk visādi nieciņu nieciņi. Pirms dzimšanas dienas viņš man jautāja - ko vēlos saņemt. Un šī ir mana problēma - es nekad nezinu ko es gribu, jo man viss ir vai vēlos to iegādāties pati. Teicu, lai uzdāvina man kūku ar kuru cienāt ciemiņus. Rezultātā viņš man uzdāvināja lietotu pagarinātāju ar tekstu - es dēļ Tevis netērējos, jo tu negribēji; šo es vairs neizmantoju, bet viņš ir praktisks. :D Es tā smējos. :D BEt pagarinātājs man dzīvē tiešām ir noderējis vairāk kā visas tās figūriņas un co. :D

Man puiša mamma uzdāvināja lelli. Dzimšanas dienā. Bļin, man sen jau nav 5 gadi...

Stellaglmr

Ja tev uzdāvinātu dāvanu karti no Rimi vai Prismas tu arī būtu priecīga? Man nesen nācās saņemt dāvanu karti o Rimi un biju ļoti vīlusies :D