Tragjiski

Manam draugam arī ir stress, nostrādājas, atvelkas un grib tikai gulēt. Bieži gadās, ka brīvdienas, kuras es esmu baigi gaidījusi, pavadam mājās, jo viņam nav spēka un enerģijas. Bet NEKAD nav bijusi frāze, ka kaut kur iet un kaut ko darīt ES nedrīkstētu.

Ja viss tiešām ir kā saki, ka ne tikai viņš visu laiku strādā un ārpus darba neko negrib darīt, bet pat tev neļauj un tevi šāda situācija nepavisam neapmierina, tad kāpēc jūs esat kopā? Kas ir tas, kas jums ir, izņemot sekss?

Varbūt viņš tiešām daudz strādā. Zinu puisi, kurš strādā 10 vai 9 stundas dienā, 6 dienas nedēļā un, ja darbs prasa, tad vēl vairāk, pie tam, darbs ir fiziski smags. Viņš tik tiešām ir noguris. Un ja ar tavu puisi ir līdzīgi un tev tik ļoti nav vajadzīgs, lai viņš pēc iespējas vairāk nopelna, ierosini atrast jaunu darbu, kur jāstrādā būtu mazāk.
Palasot tavus tālākos komentārus, rodas iespaids, ka problēma gan nav tik liela tajā nogurumā darba dēļ, bet gan dziļāka - problēmas attiecībās, kas arī izsauc viņa nevēlēšanos kaut kur iziet.

Atbildot uz tavu galveno jautājumu -

Juus buutu kopaa ar cilveeku, kursh neko negrib dariit?

Ja manam puisim uznāktu tāds periods, kaut vai gada garumā, jā, es būtu kopā un censtos atrast veidu, kā šo negribēšanas periodu saīsināt.

Mans draugs pēc darba arī ir pārguris, neko negrib - paēd un vakars pie TV, it sevišķi šajā karstumā. Neko nepārmetu. Ja sadomāju, ka abiem jāpavakariņo ārpus mājas vai vnk tā pat jāaizšauj uz trasi paārdīties ar kvadru - tad vnk nolieku fakta priekšā, pati pie stūres un abi pēc tam happy, ka esmu izvilkusi no mājas.
Galvenais būt atbalstam, ja ir problēmas un sagurums un nepiļīt.

Kopā būtu, taču tādā gadījumā, ja pati netiktu ierobežota. Protams, nerunāju par ikvakara ballītēm vecpilsētā, kamēr draugs noguris un pūcīgs sēž mājās, bet par mazu izraušanos no ikdienas rutīnas. Šajā situācijā, manuprāt, tas ir pārāk egoistiski no drauga puses - izlikt savas negācijas uz draudzeni, dusmoties, īgņoties un likt draudzenei tajā visā gribot negribot piedalīties. Nekad neesmu sapratusi, kāpēc tad, ja vienu pusi apmierina sēdēšana mājās un izolēšanās no sabiedriskās dzīves, uzreiz otram partneram arī tas tiek aizliegts.

Zini, man bija tāds pat periods, kā Tavam draugam.. Es domāju,ka viņš saprot, ko Tu gaidi, bet vienkārši nevar sevi piespiest, jo jūtas morāli un fiziski noguris. Pamēģini nevis vilkt āra no mājas, bet pavadīt jauku vakaru nekur neejot. Iedzerat vīnu, parunājiet, uztaisi viņam masāžu, paskataties filmu..
Tas, ka spiedīsi viņu kaut kur iet, tikai vēl sliktāk visu padarīs. Ja tik ļoti gribi ballēties, ej ar draudzenēm.

Man tas periods bija tāpēc, ka bija sakritušas tik daudz problēmas vienā laikā, ka es vienkārši nebiju vairs spējīga sakopot domas un kur nu vēl koncentrēties uz darbiem. Pamodos un reāli neko negribēju darīt, tāds paranormāls besis..
Pamēģini viņu relaksēt, nevis raut ārā no mājas. Jā, neaizstāvu viņa vēso attieksmi, bet domāju, ka tur noteikti ir cēlonis visam apakšā.

Nu vinjsh ir depresiivs pats par sevi, man retu reizi pasaka kaadu miilju vaardu, kad labs garastaavoklis, taa jau brokastis taisa briivdienaas un ir ruupiigs, bet pietruukst ziedi, daavanas, kaut kur iziet aarpus maajas, un no taa ciesh arii gultas dziive. Man nav gribulis, ja ir taa rutiina un necenshas attieciibas uzlabot. Vinjsh nesaprot, vinjam seksu gribas, jo vins ir viirietis, bet mums- sievieteem, sekss (priekspeele) ir kas vairaak par fizisku tuviibu...

nebūtu, jo man visu laiku vajag būt kustībā

Juus buutu kopaa ar cilveeku, kursh neko negrib dariit?

Šis bija iemesls kāpēc pārtraucu 2 gadu ilgas attiecības. Sākumā viss bija ok, pēc tam sākās šī rutīna, ar varu nekur nevarēja izvilkt.. Gluži vienkārši tas piegriezās!

Manuprāt, abām pusēm vajag pie attiecībām piestrādāt nevis gribēt tikai lieliskos rezultātus! Ja tas nav līdzsvarā, tad attiecībās agri vai vēlu iestāsies klīniskā nāve..

Buutu jau ideaali, ja draugs saprastu, ka vinjam ir jaamainaas...

taa jau brokastis taisa briivdienaas un ir ruupiigs, bet pietruukst ziedi, daavanas, kaut kur iziet aarpus maajas, un no taa ciesh arii gultas dziive. Man nav gribulis, ja ir taa rutiina un necenshas attieciibas uzlabot. Vinjsh nesaprot, vinjam seksu gribas, jo vins ir viirietis, bet mums- sievieteem, sekss (priekspeele) ir kas vairaak par fizisku tuviibu...

Vai tiešām tas ir svarigākais un noteicošais lai atiecibas izdotos? Kā ar savstarpēju sapratni, ciņu, mlestibu, uzticibu, palāvibu?

Nebrinos, ka tik daudzām/-iem atiecibas iet uz grunti, jo materiālais klūst savrigāks, par vienkārāšu ieklausišanos otrā.

Buutu jau ideaali, ja draugs saprastu, ka vinjam ir jaamainaas...

Varbūt jāmainās ir nevis draugam.. bet vienkārši jāmaina partneri? Iespējams, kļūdos.. bet pēc lasītā var noprast, ka pietrūkst attiecībās rūpes un cieņa.. Otru cilvēku nevar uz to piespiest.. pašiem jāgrib! :)

Pašai gan tā nav bijis, bet draudzenei tā bija. Puisis arī nekur nelaida, bet pats nekad nekur negribēja iet ar viņu kopā. Interesantākais bija tas, ka, ja arī kādreiz piekrita kopīgiem plāniem, bieži vien pēdējā brīdī izdomāja, ka viņam neko nevajag un aizbrauca pie kāda no saviem draugiem.. Neforša attieksme, kura beidzās ar šķiršanos no viņas puses.

Ir brīži,kad ir jāpieslīpējas un jāsaprot situācija.Ir jau zināms,ka sievietes problēmas panes vieglāk...Izbļaustās,izraudās,iedzer vīnu,aiziet gulēt un viss kārtībā.Vīrieši tā nedara,ja viņiem ir kāda problēma viņi grib to atrisināt paši.Un tas nāk grūti.Jo nauda,kā jau zināms ir vīrieša lepnums...Pelnīt,nest mājās naudu..Tad viņi jūtas labi,spēcīgi un vareni.
Man ir līdzīgi ar vīrieti.Viņš daudz strādā,pārsvarā patīk laiku pavadīt mājās.Tad nu es viņam pielāgojos...Taisu ēst,apčubinu,ja redzu,ka negrib runāt,nerunājam.Un ir dienas,kad viņš,lai mani iepriecinātu ir gatavs iziet ārā un es to novērtēju.Šad tad pat pats ierunājas,ka varētu kaut kur aiziet.Un šad tad es eju kaut kur pati.Tikai vispirms informēju viņu...Šad tad viņš man prasa vai man ir plāni...Un šad tad man patiešām nekādu plānu nav, tāpēc pielāgojos viņa plāniem.
Tev ir divi varianti...Uzklausīt un apčubināt,būt blakus kā stiprajam plecam vai iet ārā,varbūt pat pašķirties uz kādu laiku,ja Tevi tas patiešām besī.Un vajag runāt,izrunāties...Ja jau viņš ir Tavs vīrietis,tad Tev būtu jāspēj ar viņu izrunāties..

kad pašai ir atvaļinājums, tad viegli pārmest otram, ka pēc smagas darba dienas neko negrib darīt. un kad cilvēkam ir materiālās problēmas, tad arī vēlme iet kaut kur noplok, jo tie gandrīz vienmēr ir lieki tēriņi, bez kuriem varētu iztikt. un palikt vienatnē mājās arī negribās.
ja gribi kaut kur iet viena, tad ej viņa darba laikā.

Mans strādā nenormāli daudz. Tā vienkārši tagad ir, jo jauns bizness un tā darbinieki tik ātri netiek uz savām kājām. Bieži aizbrauc uz darbu 10os no rīta un mājās ir 12os vakarā.
BET laiku mēs atrodam, ko kopīgi pavadīt. Mums ir date night - ejam vakariņās vai ko citu daram.
Tātad, ja ļoti gribēs- laiku atradīs.
Protams, abiem gribās vairāk, bet neko darīt. Tad tāpat kā cormeum, uztaisu vakariņas, tēju, lai atpūšas mājās.

Tas tā ir tikai tagad vai puisis vienmēr bijis tāds mājas sēne? ja tā, tad situācija visticamāk nemainīsies un jums šajā ziņā vienkārši nesaskan- tu esi aktīvāka, tev vajag sabiedrību, viņam- sēdēt mājās.

man, pēc lasītā šķiet, ka čalis vienkārši ir sēne, un ne jau tik daudz noguris viņš ir, cik kūtrs kaut ko pasākt. Jo tu saki, ka seksu viņš grib. Bet man šķiet, ja vīrietis patiešām ir reāli noguris, tad, visbiežāk, arī seksam viņam nepietiek spēka. Ja viņam pietiek tam spēka un laika, bet citādai laika pavadīšanai nē, tad viņš vienkārši negrib neko citu. Vismaz es to tā uztvertu.
Mēs ar vīru arī abi daudz strādājam ik pa laikam, taču pat vislielākajā darbu trakumā atrodam vismaz pāris stundas nedēļā, ko veltīt otram. Pēc tam lielo strādāšanu kompensējam ar kādu ceļojumu, brīvdienām divvientulībā. Man arī brīžiem ir tā, ka noguruma dēļ nekur un neko negribas, tad laižu vīru vienu pašu un pat mudinu kaut kur doties, ja draugi aicina, un viņš tāpat rīkojas attiecībā pret mani. Ja otru nelaiž un pats neiet - tad tas ir visīstākais egoisms manā skatījumā un es ar tādu nebūtu kopā.