Kristīna, šī nav reklāma, pavisam noteikti.
Man reklāmu nevajag, nudien. Ar kārtīm darbojos tik ilgi, ka tie, kam mani reāli vajag, arī atrod mani bez problēmām. Par darba trūkumu nesūdzos.
Šoreiz gribējās vienkārši viegli pastrādāt ar kārtīm un izbaudīt procesu, neiespringstot uz 2 stundu garām situācijas analīzēm. Un pie reizes - varbūt palīdzēt kādai meitenei rast atbildi uz kādu jautājumu. Ja šī būtu bijusi reklāma, uzreiz būtu devusi savus kontaktus, blogus un noteikusi cenu, kas jāmaksā. Kā arī būtu atbildējusi tikai tām 5 un no pārējām "sūkusi naudu".
Es neprasu uzreiz meitenēm, lai man maksā, tomēr, ja vēstulēs iekrīt vairāki desmiti vēstuļu no gribētājām un es nespēju izšķirot - kurām patiešām VAJAG manu palīdzību, bet, kurām nav, ko darīt, piedāvāju iespēju tām, kam VAJAG, uzrakstīt vēlreiz. Tām, kam vajag, tās arī uzrakstīs un ar tām es personīgi sarunāšu, kā notiks norēķināšanās. Un, nē, ne vienmēr tas prasa materiālus ieguldījumus, tomēr tā ir tikai mana un tā cilvēka noruna, kam es zīlēju, nevis citu darīšana.
Man nav spēka palīdzēt visiem, bet tāpēc es netaisos atteikt tiem, kam vajag. Un, ja kāds garāmgājējs 5 cilvēkiem uz ielas iedos saldējumu tāpat vien, bet tev neiedos, tu arī viņam bruksi virsū, ka tev nav iedevis?
Dzīve vispār ir laimes spēle. Ja neviens man neuzrakstīs, tici man, man no tā smagāk nepaliks. Bet, ja man izdosies palīdzēt kaut vienam, kam tiešām to vajag - man tiešām būs prieks.