...pēc 10 gadiem es gribētu būt mierā ar sevi. Beidzot būtu iemīlējusi sevi tādu kāda esmu un esmu visu skaisto sevī attīstījusi un izkopusi, esmu pašpārliecināta un pietiekami drosmīga, lai darītu lietas, kas palīdzētu gan man, gan manai ģimenei.
Beidzot esmu atradusi darbu savā arodā, vel vairāk, esmu izveidojusi savu uzņēmumu.
Esmu laimīgi precējusies ar lielisku vīrieti, kuru tiešām apbrīnoju katru dienu.
Esmu iemācījusies spēlēt klavieres, brīvajā laikā piedalos deju sacensībās, jo tā ir mana lielākā kaislība. Dziedu un komponēju melodijas, un spēju atrast laiku arī gleznošanai.
Man ir liela māja, skaistā vietā pie ūdens (ezers, upe, jūra...vienalga), visu pamazām iekārtojam paši, kārtīgi izplānojot un vienkārši visu procesu izbaudot. Ir skaists dārzs, kur mamma mierīgi šupojas šupuļkrēslā un lasa grāmatu, bez stresa un kreņķiem. Nostāk no mājas bērnu laukumiņā spēlējas mani māsas un brāļa bērni, bet turpat blakus zālīte spēlējās mans pirmais mazulis un lielie bērni viņu mīļi pieskata. Pie ezara mums ir skaista un romantiska vietiņa dārza lapenei, kur visi mīļie sēž, smejas un vienkārši izbauda idilli piemājas dārzā. Nav skumju, nav kreņķu, nav uztraukumu... visi ir laimīgi.