Nu kas tie par vīriešiem

Man pat jāsaka priekšā- nopērc man puķes

Nē, tā gan nav labi. Sievietei jābūt tādai, ka vīrietis pats grib dāvināt :-D man gan arī pēdējās puķes bij pirms kādiem pāris mēnešiem, lai gan agrāk reizi mēnesī bija viņam kā automātiski uzlikts :-D bet prasīt pašai- to gan nē.
Par to pirkšanu- mums vispār ir interesanti. Es saldumus cenšos neēst, bet kad sagribās, tad konkrēti pasaku, ko vajag un ja atnes kaut ko citu, tad esmu pūcīga, jo gribēju taču tieši to. Bet kad vienkārši pārsteidz un nopērk kaut ko saldu, arī nav labi :-D Piemēram, vienreiz parastā dienā nopērk milzīgu torti, jo redz bijusi laba cena, a man tak diēta :-D tovakar biu ļoti sapīkusi

Piekrītu Annie.

Tas saucas, pati izdomāja, pati apvainojās..

Peec maza beerna autore izklausaas. Un kaa, pie velna, vins var zinaat, kaadu saldeejumu Tu gribi? Varbuut Tu gribi chipsus shodien? Vai shokolaadi? Atnesiis saldeejumu ar zemeneem, tad vareesi gaudot forumaa, ka vajag saldeejumu ar riekstiem. Kaa te vienai uzdaavinaaja kaut kaadas lilijas, shii aizbljaava forumu, ka gribot rozes.
Cik juus tomeer varat buut dumjas. Gribi taadas un taadas D&G smarzhas, aizved uz veikalu un paraadi, gribi to Guess sominju, aizved uz veikalu un paraadi, nevis saldseeriigaa balsii apceri to, ka zhurnaalaa x redzeeji sominnju y. Varbuut shim arii buutu jaaiemaacaas, ka Tu lieto o.b. normal/silk touch tamponus? Un Tu zinu, kaada izmeera lietie diski vinja autinjam vai kaadu tieshi logu tiiriishanas shkjidrumu shis lej autinjaa? Ja, nedod dievs, buusi gruutniece naakotnee, tad vareesi naktii trijos uzlekt augshaa un saakt sist shkjiivjus pret sienu, bljaujot, ka gribi apelsiinus, nee, labaak, ka gribi kaadu augliiti, lai pats izdomaa kaadu, ja netraapiis, vareesi mest tos augljus pret vinja galvu.
Ja teemai pieejam nopietni, tad, vai nu autore ir neapmierinaata ar savu viirieti kaa taadu un shis tikai iemesls neapmierinaatiibas izraadiishanai vai arii forumaa veelas paraadiit - re kaada es caca un re kaa shis danco, kad es iepiikstos.
Manaa uztvere normaals viirietis speej vajadziibas gadiijumaa (ja finanses atljauj - arii sava prieka peec) nodroshinaat sievieti un veelaak gjimeni, kaa arii iepriecinaat savu sievieti - izklaides, daavanas, restoraani, tas tikai normaali. Tachu nevajag aiziet liidz marasmam, ka vinjam jaauzmin, ka jaunkundze gribeeja tieshi saldeejumu un tieshi taadu, nopeerc suni un dresee - "seedeet, guleet, pie kaajas, atnes alinju no ledusskapja".
Ja probleema ir cita - absoluuts uzmaniibas truukums u.tml., tad teema jaapasniedz savaadaak nevis kaa grazhiigam beernam.

P.S. Tuukstoshiem reizhu pashi viirieshi ir teikushi gan dziivee, gan stulbaas jaunkundzu zhurnaalu aptaujaas, ka vinji grib tieshu tekstu nevis aizpliivurotus maajienus, peec kuru nesaprashanas jaunkundze skrien uz vannasistabu izraudaaties.

Mums ar vīru ir otrādi, viņam ir tā mode - aizej tur nezinu kur, atnes to nezinu ko...
Nesens piemērs - zvana, saka, lai ieskrienu veikalā nopērku baltmaizi, tagad mēģina jauno recepti un klāt vajag baltmaizi. Mēģinu noskaidrot kādu tieši vajag, tak milzums varianti un ej nu uzmini, kura domāta receptē. Šis sāk sprēgāt, kāpēc vienkārši nevar nopirkt baltmaizi? Mēģinu noskaidrot pēc kādas receptes gatavo, lai izštukotu kāda maize derētu. Pakasamies, pēc min. atsūta sms pērc kādu pa atlaidei. Stāvu jau pie kases - zvana, ja esi vēl veikalā, nopērc čiabatas maizi, bet obligāti gaišo. WTF?! Kāpēc nevar uzreiz pateikt - recepte itāļu, maize čiabata?
Pēc visiem viņa izgājieniem es vēl skaitos nūģis :D
Uzminēt, kas ir otra galvā nav iespējams, tāpēc jāsaka tieši. Ar laiku, kad jau iegaumēts, kas kuram garšo, patīk u.t.t. var rīkot arī pārsteigumus, zinot, ka nenošausi greizi.

Es jau vairāk nesaku lai nopērk "kaut ko " garšīgu,' tagad jau pats sāk domāt ko un kā labāk :D

Ja es savam vīrietim saku ka gribu ko garšīgu, bet nevarēšu konkrēti pateikt ko, tad viņš aizies un izpirks pusi veikala priekš manis tā "garšīguma" meklējumos

+++

-Pārsteidz mani!

Es arī vienmēr saku, lai uztaisa man pārsteigumu! :D Tad pat par čupa čupu esmu priecīga. Bet vispār- visvairāk man patīk, kad vienkārši iet uz veikalu un nopircis man , piemēram, manu mīļāko saldējumu. Tad zinu- ir domājis par mani! :)

Man tas vairāk izklausās pēc "pati nezinu, ko gribu" - saldējumu vai vīrieti. Es arī pieprasīšu precizējumus, ja mani sūta uz veikalu, bet ja es gribu "kaut ko garšīgu" es viņam dodu vismaz 3 iespējamos variantus, lai nav jāzvana, ja nu gadījumā nav šokolādes saldējuma ar zemenēm un gotiņmasu. Vai arī pasaku - ko pats gribi, to pērc arī man. Easy. Man patīk skaidrība un noteiktība, man patīk zināt, ko es saņemšu. Ja es gribu čipsus, bet man atnes šokolādi, es tak negribēšu ēst to saldumu. Bet kas jutīsies vainīgs? Vīrietis! Jo viņš atnesa kaut ko "ne tā".

ja mans vīrietis aiziet uz veikalu pēc kaut kā garšīga, tad viņš atnes brētliņas tomātu mērcē :D Nē, nu garšīgi jau, bet es labāk pēc iespējas konkrēti palūdzu un pašai tak arī priekš viņa vieglāk nopirkt kaut ko konkrētu, nevis klīst pa veikalu un domāt, vai viņam kārojas saldējumu vai varbūt voblas. Piekrītu visām, kas saka, ka nav ko radīt drāmu, kur tās nav.

Ko jūs varat krist tēmas autorei virsū? Nav jau tā, ka vienu dienu ar savu vīrieti ir kopā, lai viņš nezinātu, kas viņai garšo un kas nē. Manējais zin, ko es neēdu, tā kā nekad neatnesīs to, kas man negaršo, bet parasti jau man jāsaka, ko gribu, savādāk neko nedabūšu. Bet neuzskatu to kā problēmu, vismaz nestiepj mājās lieko. Katram ir savs attiecību modelis, atradušas par ko krist virsū.

brētliņas tomātu mērcē

smējos

Ciest nevaru ne sievietes, ne vīriešu ne arī bērnus, kuri paši nezina ko grib.
Ja man kaut vai bērns paprasa nopērc kaut ko un nesaka ko- tad tā arī pasaku, izdomāsi ko gribu, tad arī pirksim. Uzskatu, ja ir tāda nekonkētība, tad cilvēks nevis grib kaut ko konkrēti, bet vienkārši otru patrenkāt, lai viņa labā- nu kaut vai aiziet uz veikalu.

Runājot par garšīgām-saldām lietām, manējais zina, ka neēdu saldumus gandrīz nemaz. Ja tomēr pasaku, ka kaut ko gribu, tad tā ir šokolāde. Viņš zina, kāda man garšo. Visbiežāk ir tā, ka viņš nopērk nejautājot, tas es ēdu kaut negribu. Savādāk vairāk tā nedarīs. Ir jau ļoti patīkami, ka negaidot iedod man kaut šokolādi. :)

Varu atbildēt (vismaz - savā vārdā). Kā teica viens mans paziņa, sievietes no vīriešiem (pareizāk gan būtu teikt - sievišķo no vīrišķā domāšanas veida) atšķir vispirms tas, ka sievietes nekad pašas nezina, ko grib. Tāpēc, ja gribi būt "īsts vīrietis", tev ir jāzina viņas vietā un - labāk par viņu, ko viņa grib. Akceptējat? Tieši šis negarais teksts ir tieši par šo tēmu. Ja akceptējat, tad es nekur un nekad negribu vairs dzirdēt žēlabas un tekstus par to, ka vīrieši neklausa jūsu viedokļus kā neapgāžamus un neaizskarami ievērojamus un izpildāmus. Īstie vīrieši paši lemj, ko un kā darīt, - jūsu viedokli var tikai uzklausīt ar tiesībām to neņemt vērā. Tikai paredzu, ka tas atkal (augstākminētā iemesla dēļ :-) daudzām nepatiks :-D. Gribat, lai vīrietis ir īsts - ļaujiet viņam tādam būt itvisā - pastāviet reizēm klusu un nerīkojiet skandālus gadījumos, kad kkas jums nav pa prātam!

Mums gan vienkārši.Gribi kaut ko saldu?KO?Šokolādi?Kādu?Melnu?Ok. :D

Kašķis gan sanāca par to,ka kāpēc es pati nevaru aiziet uz veikalu.Kāpēc viņam jāiet.

Oj, man gan patīk, ja nopērk tieši to, ko vēlos un par šādu izprašņāšanu būtu starā ;D
Ja gribās pārsteigumu, tad tā arī jāsaka un būs.

Vairāk tracina varianti,
Viņš: - ko edīsim?
Es: - man vienalga, kaut ko ceptu
- ok, bet ko?
- man tiešām vienalga
- nav gan, ko Tu vēlies ēst?
- kaut ko ceptu. Ko, man ir vienalga
- bet Tev jāizdomā, es zinu, ka nav vienalga
- man tiešām IR vienalga, ko Tev gribās?
- nē, izdomā ko Tev gribās.
un tā uz riņķi dažādās variācijām par dažādām tēmām. Nu nenormāli tracina, kad netic, ka ir vienalga, jo neesmu no tām, kas pēc tam 10 variantus izbrāķē un, ja saku, ka ir vienalga, tad ir, bet netic.. :( :D

Mans vīrietis ir iegaumējis, kas man garšo, un to arī nopērk, ar vai bez prasīšanas. Es tāpat. Tā ir vienkāršāk!

Man nav ko teikt, ja pat šādās situācijās var radīt tādu drāmu.

Nabaga vīrietis!

++++++