Jūrmalas pilsētas austrumu daļā uz rietumiem no Lielupes grīvas atrodas Ragakāpas dabas parks, tā kopējā platība ir 84 hektāri. Ragakāpa ir vēja darbības rezultātā pārveidots 800 m garš un 100 m plats kāpu valnis.Dabas parka teritorijā ir sastopamas ļoti vecas priežu audzes, kuru vecums sasniedz ap 340 gadus, kā arī 5 retas augu sugas un 4 aizsargājamas putnu sugas. Dabas parka teritorijā ir iekārtota ekotaka, kuru veido 4 atsevišķas takas – Dabas skatu taka, Kukaiņu taka, Priežu taka un Augu taka. Takās ierīkotas plašas skatu platformas, drošas un ērtas kāpnes, izvietoti soliņi, informatīvas norādes un stendi. Ragakāpas dabas parka teritorijā atrodas arī Jūrmalas brīvdabas muzejs, kurā varēs ieraudzīt seno zvejnieka sētu, enkuru un laivu kolekciju.
ilo kalnu kraujā, atrodas Slīteres bāka. Tā ir otra Latvijas vecākā bāka (būvēta 1849. – 1850. g.), virs jūras līmeņa visaugstāk esošā (82 m ) un iekšzemē vistālāk celtā bāka. Bāka ir viena no populārākajām un visvairāk apmeklētākajām Kurzemes piekrastes bākām. Atrašanās vieta piecus kilometrus no Baltijas jūras krasta nodrošina iespēju pārskatīt gan Slīteres mežus, gan piekrasti, gan jūru un kuģus. Kopš 2002. gada bāka tiek izmantota par skatu torni, labiekārtota tūristu vajadzībām, stāvos izvietotas ekspozīcijas par dabu un piekrastes lībiešu ciemiem.
Slīteres bākas 1. stāvā apmeklētāji var saņemt informāciju par bāku, apkārtnes objektiem, maršrutiem, kā arī iegādāties suvenīrus. Dažas dabas tak var iziet tikai nacionālā parka gida pavadībā, jo tās izveidotas dabas rezervāta zonā – vietā, kur tika dibināts Slīteres dabas piemineklis.
Sabiles Vīnakalnu pilnīgi noteikti var uzskatīt par Sabiles simbolu. Arī Sabiles pilsētas ģerbonī ir attēlots vīnogu ķekars. Vīnakalns ir unikāls ar to, ka tas esot ticis ierakstīts Ginesa rekordu grāmatā, kā vistālāk uz ziemeļiem atrodošais vīna dārzs, kur brīvā dabā audzē vīnogas.
Kalna virsotne atrodas apmēram 34 metru augstumā virs pilsētas un Abavas upes līmeņa.
Sabiles Vīnakalns ir izveidots divas reizes: pirmo reizi vācu laikā (14.-16. gs.), bet pēc tam pilnībā atjaunots pirmās Latvijas brīvvalsts laikā 1936. gadā. Hercoga Jēkaba laikā vīnogulāju kultūra Sabilē papildināta ar jaunām šķirnēm, līdz ar to vīnogu audzēšana vērtusies plašumā. Sākot ar šo laiku (17.gs. vidu), parasti arī sāka atzīmēt Sabiles Vīnakalna izveidošanos.
Sabiles Vīnakalna stiprais un skābenais vīns bijis ļoti iecienīts gan hercogistes galmos, gan citās Eiropas valstīs, uz kurām šis vīns ticis eksportēts. 20.gadsimtā Sabiles Vīnakalna atdzimšana sākās 1936. gadā. Dažādos avotos tiek minēts, ka iniciatīva nākusi no toreizējā Latvijas valsts prezidenta Kārļa Ulmaņa.
Kā pierādījums tam, ka Vīnakalns ticis izveidots Latvijas brīvvalsts laikā un ir devis ražu, ir 1939. gada rudenī Jelgavā notikusī Latvijas vīnogu izstāde, kuru organizēja Latvijas lauksaimniecības kamera un kurā bijis atrodams arī neliels Sabiles Vīnakalna pirmās ražas stends.
Pēc 2. pasaules kara Sabiles Vīnakalna ierīkošanu turpināja Pūres dārzkopības izmēģinājuma stacija. Tad sekoja laiks, kad mainījās Vīnakalna apsaimniekotāji, samazinājās darbu intensitāte tajā, un vēlāk Vīnakalns vispār netika apsaimniekots. Uz studentu entuziasma pamata Sabiles Vīnakalnu sāka atjaunot 1989. gadā.
5726
