Man bija neliels errors smadzenēs tieši mēnesi pēc mūsu 3 gadu jubilejas. Kādu laiku nevarēju saprast - gribu tās attiecības vai nē, viss likās tik nospiedoši. Bet man bija tai brīdī jābeidz augstskola, darbā stress, viss kaut kā sakrita, ka visās jomās visu vajadzēja sadirst. Pēc laika pārgāja, salikās pa plauktiņiem un tagad saprotu, ka vajadzēja vienkārši vienam uz otru izbauroties (ko arī izdarījām). Tā kā baurošana mums nav ikdiena attiecībās, tad pēc tā pārrunu vakara viss nokārtojās pats no sevis, tāpēc silti iesaku dot laiku, telpu otram, lai otrs iegūst domu skaidrību. Ja beigsies slikti, acīmredzot, tā būs lemts. To jau var just, ja cilvēks atdziest, varbūt viņš vienkārši visu pārdomā, bet vajag noķert pareizo brīdi, lai parunātu. Iespējams, ka viņš kaut ko noklusē, bet varbūt tieši kā man - epizodiskas pārdomas par nākotni.