Tas, ka tu viņam liksi tagad mieru- tā nav nekāda padošanās vai plints mešana krūmos. Daudz vieglāk ir sēdēt vienā dzīvoklī, skatīties un cerēt uz labāko. Runāties, mēģināt kaut ko, pirkt jaunu veļu- nu tā nav nekāda cīnīšanās, tas ir vājuma un izmisuma solis. Tas ir vieglākais ceļš, un arī vieglākais ceļš nokaitināt savu vīrieti un nosist viņā jebkādu atlikušo interesi par savu sievieti. Ja viņam zūd interese un sieviete vēl pērk seksīgu veļu un uzplinās ar runāšanos- tad viņa vīrieša instinkti saka viņam, ka tā sieivete ir galīgi zaudējusi pašcieņu. Īstā cīņa ir būt stiprai un palaist uz to brīdi vaļā vīrieti, tā ir vienīgā iespēja kaut ko vispār saglābt- parādīt, ka esi pašpietiekama un ka viņam var nemaz nebūt iespēja izvēlēties, ka pati vari aiziet un viņam tur nebūs nekādas teikšanas. Un tad nostrādā tas instinkts, kas grib dabūt to, ko nevar dabūt.
Tāpēc mans ieteikums būtu tiešām palaist, bet gudri palaist. Jo viss pārējais tikai radīs pretēju efektu vēlamajam.
575
