Cilvēkiem ir stulbs stereotips,jo lielākā daļa domā - vai kāds mazs sunītis, ko tad viņš izdarīs un tad tik lien klāt... Un, kad suns tomēr parāda raksturiņu, tad saimnieks ir vainīgs, kaut savādāk tas suns pat uz cilvēku virsū neskatās...
Man personīgi pat pieaugušas sievietes ir nākušas klāt, kamēr stāvu pie veikala vai pieturā un kādu gaidu, vnk. pirmais, ko dara ir "vai kāds mīļš sunītis" un lien aiztikt, kaut es nekad neļauju un saku, ka nevajag, ka var iekost, bet cilvēki jau netic, protams, man viņš, vienmēr ir pie saitītes un par ko man lamāt suni, ja mēs stāvam malā un kāds reāli bāžas viņam virsū???Jo, nu, to , ka var iekost es, tiešām, VIENMĒR, saku :D
Un jā, par tiem bērniem arī uzskatu, ka viss ir atkarīgs no bērna ir bērni, kas tiešām domā tā mīlīgi draudziņš, bet ir citi, kas ar kaut kādu ļaunīgumu skrien un grib iekost, paplēst...
Man pašai bija tā, ka bija radiniece ciemos ap 2 gadiem un ziniet, tas bērns to suni mocīja līdz pēdējam, takā mīļot gribēja, tad apķer un spiež cik spēks, tad vēl kaut ko, laikam, kaut ko ļoti sapīgu izdarīja sunim un šis aizstāvoties iekoda, bet bišku, bērns pat neraudāja, bet pēc tam jau suni nolamā, salamā, ka šis ir nezin kāds sātans, bērnu gribēja nokost utt. kaut būsim reāli, tas bērns pats bija vainīgs....
Ok, kad viņa līda pie mana cita suņa bumbiņām un tas skrēja kost (protams, ne reizi neiekoda) tad ir cits stāsts, kaut arī tikai sargāja savas mantiņas, jo kamēr neko neaiztika vai spēlējās ar savējām arī tad viņš neko nedarīja :)
60
