nikns kucens

Esmu novērojusi, ka tie mazie ir daudz niknāki un agresīvāki kā lielie suņi, man pašai ir mazs žurkulēns. Citus suņus viņš vienkārši necieš.

Miss Joker hmm nezinu vai var pieprasit iemidzināt. Jo sunim ir jabūt atzītam par agresīvu tad jabūt obligāti uzpurnim, siksnai un kaut kadas krasas lentai bija jabut lai zin ka ir agresīvs.
Sunim pirms iemidzināšanas jaiziet test vai ir agresīvs vai nav un ja pierādas ka nav, tad sīka suņa saimnieks var iežmiegt savu asti kajstarpe un vakties.

Prieks par tiem suņu saimniekiem, kas apzinas ka viņu suņi ir agresīvi un izmanto uzpurni. Un arī par tiem saimniekiem ja arī ir noticis konflikts sunu starpa pajauta vai viss labi un attvainojas, bet par šiem 3 gadiem kops man ir suns tadus esmu satikusi tikai 2 cilvekus. parejie nemaz neliekas trauceti. Vel apvaino mani un manu suni.

realitātē man šķiet ka tomēr mazais suns īsti nebruktu virsū lielam sunim

Tas notiek regulāri, jo daudzi mazo suņu saimnieki neuzskata, ka sunim skola būtu vajadzīga!

Par cacām gribu precizēt - neuzskatu, ka visu mazo suņu saimnieces ir cacas! Visu mana suņa nokosto vai pārbiedēto mazo suņu īpašnieces tiešām bija cacas - stāvēja malā ar telefonu rokās un priecājās kāds viņu lolojums drosmīgs! Ja redzu, ka pašam saimniekam panika par to, ka mazais suns pēkšņi uzbrūk manam lielajam - es nekad neļaušu viņam kost (ja biedēšana rejot nelīdz, tad ļauju piespiest pie zemes un viss), bet ja saimnieks priecīgi noskatīsies uz savu drosminieku un pat necentīsies diži to savākt, tad gan ļauju nokost, jo tāds suns tik pat labi var arī mazam bērnam uzbrukt!

Miss Joker, kā man policijā teica pie pirmā nokostā mazā suņa: "Rakstiet, ka uzpurni noņēmāt savam sunim, lai viņš varētu jūs aizstāvēt no agresīvā suņa!"

Vel tas, ka manejam nepatik asas kustibas. It ipasi kad berni platas ar rokam un nak vina virziena. Vins uzreiz aizstavas. Laikam sapratis dzives patiesibu- ja neuzbruksi pirmais, tad uzbruks tev pasam :D

Ambera

nu jā pierādīt to jau vajag ka agresīvs, bet ko var zināt, dzīvē dažādi var atgadīties un var arī likt lielo suni iemidzināt. Un ja nu suns pārbaudē izgāžas? tad ar būtu jāiemidzina. Suns 100 % nekad nebūs uzticams, ir kaut vai 1% iespēja ka viņš var izdarīt ko ļoti negaidītu un agresīvu, nedod dievs tik ka tai mirklī kāds cits dēļ tā ciešs. Vien vienkāršākais ir sunim iegādāties uzpurni lai nebūtu nepieciešams uztraukties ka kaut kas slikts var notikt. Un man piemēr pašai pat ir bail iet garām lieliem suņiem kuriem nav uzpurņi, un dzīvnieks tās bailes uzreiz jūt, kas ar var izraisīt agresiju un neticu ka visi saimnieki tādu lielu suni spēs noturēt ja viņš ir izlēmis uzbrukt.

Mis jocker es lasiju, ka jebkurs suns, kas ir iekodis vai nokodis kadu, automatiski klust par bistamu un niknu suni.

Sunim ir sasniegts dzimumbriedums, viņa raksturs mainās, nav vairāk kucēns. Papēti info kā audzināt tālāk suni.

cacas - stāvēja malā ar telefonu rokās un priecājās kāds viņu lolojums drosmīgs!

Es atvainojos...bet vot tādas vecenes ir vel stulbākas par saviem suņiem!

Tieši ta ne par vienu suni 100 % paliecināts nav neviens.
Saprotu Miss Joker bet es pati esmu maza un smalka un man liels suns, bet vienīga es viņu varu savakt un man vīrietis. Bet uzpurni neizmantojam, jo suns pat nezin kas tas tāds ir, jo izejam no situacijam savadak. Ka ir cilveki kam ir bail, bet tapec mierigam sunim neliksu uzpurni, ka kādam bail. Jo ja pa šauru celiņu ejam un nak kads pretim apstajamies sunim komanda sedi un palizam garam. Man pluss nedzīvoju lielā pilseta.
Uzskatu ka visiem ir vienlīdzīga atbildība uz ielas, ja es esmu ar suni, gajejam kurs iet garam, vai ritenbraucejam, neziskarsi mani un manu suni būss viss ok, aizskarsi pats atbildēsi. Ir jabūt līdzās pastavesanai.

Par savu suni zinu ka jau no 5 mēnesa vecuma mak izmantot zobus un uzrūkt. Bet nevienam nav kodusi, rūkusi un rējusi ir.

Miss Joker, vienreiz šitāda dura ar vācu aitu suni uz draudzīgu aicinājumu savākt savu suni, jo manējais ir nikns, man matam atbildēja, lai gaidu, kad viņa izpļāpāsies ar draudzeni! Pēc tam kad suņi jau pāris minūtes bija pakāvušies viņa tikai sāka kliegt, lai neapbižoju viņas kucēnu! Es esmu ļoti pacietīga un miermīlīga persona, bet toreiz viņas suns nebija vienīgais kurš pa purnu dabūja! :D

Dace, vai tu sāc meklēt attaisnojumus savam sunim? Redz, mazi bērni plātās, tāpēc nabadziņš paliek dusmīgs. Nu man nešķiet, ka tas ir normāli. Nedod dies suns kādu sīcīti pakamps (nerunāju par gadījumiem, kad bērni paši nāk klāt un paijā suni - man tas šķiet vāks). Bet saimniekam ir jāatbild par savu suni! Nekad attaisnojums "nu mums viņš tāds ir" neliksies normāls... tāpēc suns ir jāaudzina un jādresē, nevis vainot visus citus, ka tavam nabaga žurkulēnam nāk klāt citi suņi vai bērni par aktīvu žestikulē. Viss. Aizsvīlos. Mīlu suņus, bet nemīlu negudrus suņu saimniekus (neattiecinu uz tevi, Dace, bet gan citiem gadījumiem)

Ambera

Nu ;loti daudz artarīgs no sugas kā suns vispār uzvedās, bet vispār ļoti labi ka ir suņu saimnieki kas apmāca tiešām suni tā ka var ar mierīgu prātu lielajiem iet garām neuztraucoties.

Darla

Man laikam tiešām paveicies jo kopš dabūju suni atkal esmu iepazinusi visus apkārtnes suņu saimniekus un tiešām visi paldies dievam ir ļoti atsaucīgi un labi apmācījuši savus suņus.
Un ja ar nav apmācīti tad tomēr saimnieki saprot kad ir jāsavāc savs suns.

Bet par tādām cacām...ak jel kas par muļķēm, nu tik pat labi uzreiz var iemest to mazo suni tam lielajam rīklē un miers. Tak jāsaprot ka lielos suņus mēdz būt grūti novaldīt pat ja ir apmācīti.

Tas tā pat kā ka esmu dzirdējusi ka takšiem esot tik pat nereāli iemācīt komandu "pie kājas" jo viņi vienkārši ir ļoti spītīgi pēc dabas un pat pēc suņu skolas netiek galvots ka viņš šo komandu izpildīs.

Minci, bet tur jau ta lieta ka tie berni nak klat. Ierauga, oo kads mils sunitis un davaj skrien klat. Manejais suns no ta nobistas un tapec ruc virsu. Sunim vispirms ir japaosta, vai laist cilveku klat vai ne.

Aaaaa, takši. Es kūstu! :D un Latvijas dzinēji... man tāda suņu ferma būtu! :D

Nezinu, tik un tā domāju, ka suns jādresē. Piedod atvaino, ieraugot čivauvu vai toju, kurš drebēdams rej, nāk smiekli. Čivauvām tā agresija vispār neliekas normāla. Jādresē, jāmāca un būtu ok.

Dace, vai tu sāc meklēt attaisnojumus savam sunim? Redz, mazi bērni plātās, tāpēc nabadziņš paliek dusmīgs. Nu man nešķiet, ka tas ir normāli. Nedod dies suns kādu sīcīti pakamps (nerunāju par gadījumiem, kad bērni paši nāk klāt un paijā suni - man tas šķiet vāks). Bet saimniekam ir jāatbild par savu suni! Nekad attaisnojums "nu mums viņš tāds ir" neliksies normāls... tāpēc suns ir jāaudzina un jādresē, nevis vainot visus citus, ka tavam nabaga žurkulēnam nāk klāt citi suņi vai bērni par aktīvu žestikulē. Viss. Aizsvīlos. Mīlu suņus, bet nemīlu negudrus suņu saimniekus (neattiecinu uz tevi, Dace, bet gan citiem gadījumiem)

Tas, ka sīči skrien klāt sunim, nav normāli. Ja vēl draudzīgi noskaņoti, tad nu cilvēciski vēl var saprast (lai gan arī cenšanās sadraudzēties ar suņiem ir stulba), bet ja skrien un cenšas suni nobaidīt utt., tad.. piedodiet, tādi bērni paši provocē to, ka uz viņiem suņi uzbrūk.
Nesaku, ka suņu saimniekiem nevajadzētu savaldīt suņus, saku to, ka tādos gadījumos divas puses ir vainīgas.

Nē, Nina, uzskatu, ka galīgi nav normāli tas, ka vecāki bērniem neliedz aiztikt suņus! Šķiet, ka nesen atpakaļ Darla stāstīja pieredzi ar savu suni un mazu bērnu. Tas ir sviests, bieži vien nesaprotu, ar ko tās mammas domā.

Un par to ka suns paliek agresīvs attiecībā pret bērniem, tād sunim tiešām obligāti vajadzēs uzpurni jo viņam bērni nepatīk! Terjēriem tā ir pat normāla parādībā.
Man piemēram vakar bija atgadījums, es ar savu taksenīti eju pastaigāties bet lūk priekšā pagalma bērni spēlējās, mana meitenīte nobijās jo viņai vispār no svešiniekiem ir uztraukums. Bērni ļoti jauki gribēja sunīti papaijāt, tad nu es pati uz ceļiem pieliecos un uzmanīju savu suni, drošības pēc siksna ar bija cieši pie rokas ja nu sunim uznāk kas, un teicu lai lēnām ļauj sunim jūs apostīt un tad var lenām mēģināt papaijāt muguriņu. Mana kucīte ātri vien aprada ar jaunajiem bērniem, minūtes laikā saprata ka uztraukumam nav pamata un pat sāka laizīt bērniem roku, pēc tam es protams visu laiku ļoti stingri vaktēju lai viss būtu labi kamēr bērni sunīti papaijāja un pat dabūja mirkli ar manu suni paspēlēties, pameta kociņu, vienkārši devai manai kucītei pagrauzt kociņus un tad ar ābolīšus pameta. Mans suns bija ļoti priecīgs un bērni ar bija ļoti priecīgi. Vienīgais brīdis kad mani pārņēma panika bija ka mana kucīte ļoti draudzīgi meitenītei nolaizīja seju, ak jel kā es uztraucos, turēju stingri siksnu, bet mana kucīte nekad nav vel izrādījusi agresiju tāpēc uztraucos laikam nevietā, bet labāk būt drošai tomēr.
Tai pašā laikā kamēr kucīte spēlējās es atkārtoti bērnus brīdināju lai uzmanās jo viņa tiešām spēlējoties un ķerot to kociņu var aizrauties un iekampt viegli rokā, bet protams visu laiku uzraudzīju lai mans suns pārāk nesatrakojas un tik līdz pamanīja ka nu jau ir satrakojusies un baigi grib spēlēties pārāk tad teicu ka viss mums jāiet, jo tik līdz suns pārāk aizraujas tā ar nav labi.

Aaaaa, takši. Es kūstu! un Latvijas dzinēji... man tāda suņu ferma būtu!

AK DIEVS es tak pat nezināju līdz nesāku meklēt savu kucēnu ka irtāda suga kā latvijas dzinēj suņi!! Goda vārds es tādu ar gribēšu nākotnē! Viņi ir kā rakši tik uz garām kājām! Tik skaisti suņi!!

Cilvēkiem ir stulbs stereotips,jo lielākā daļa domā - vai kāds mazs sunītis, ko tad viņš izdarīs un tad tik lien klāt... Un, kad suns tomēr parāda raksturiņu, tad saimnieks ir vainīgs, kaut savādāk tas suns pat uz cilvēku virsū neskatās...
Man personīgi pat pieaugušas sievietes ir nākušas klāt, kamēr stāvu pie veikala vai pieturā un kādu gaidu, vnk. pirmais, ko dara ir "vai kāds mīļš sunītis" un lien aiztikt, kaut es nekad neļauju un saku, ka nevajag, ka var iekost, bet cilvēki jau netic, protams, man viņš, vienmēr ir pie saitītes un par ko man lamāt suni, ja mēs stāvam malā un kāds reāli bāžas viņam virsū???Jo, nu, to , ka var iekost es, tiešām, VIENMĒR, saku :D

Un jā, par tiem bērniem arī uzskatu, ka viss ir atkarīgs no bērna ir bērni, kas tiešām domā tā mīlīgi draudziņš, bet ir citi, kas ar kaut kādu ļaunīgumu skrien un grib iekost, paplēst...
Man pašai bija tā, ka bija radiniece ciemos ap 2 gadiem un ziniet, tas bērns to suni mocīja līdz pēdējam, takā mīļot gribēja, tad apķer un spiež cik spēks, tad vēl kaut ko, laikam, kaut ko ļoti sapīgu izdarīja sunim un šis aizstāvoties iekoda, bet bišku, bērns pat neraudāja, bet pēc tam jau suni nolamā, salamā, ka šis ir nezin kāds sātans, bērnu gribēja nokost utt. kaut būsim reāli, tas bērns pats bija vainīgs....
Ok, kad viņa līda pie mana cita suņa bumbiņām un tas skrēja kost (protams, ne reizi neiekoda) tad ir cits stāsts, kaut arī tikai sargāja savas mantiņas, jo kamēr neko neaiztika vai spēlējās ar savējām arī tad viņš neko nedarīja :)