Sēžu pie atvērta loga. Līst. Tik debešķīga sajūta, kā jauks dienas noslēgums.
Biju paskriet, centos aizmirsties, šodien tiku dikti sarūgtināta un pat nesaprotu par ko. Man nepatīk, ka ar mani tā, es nesaprotu, kāpēc pret mani šitā. Nu, jebkurā gadījumā- skumjais. Gribas, lai tas viss ātrāk beidzas un miers.
Šodien bij par ko padomāt, ko izvērtēt. Nu tā. Jammm. Un vēl draugs jāatbalsta. Kaut kā cenšamies stutēt viens otru.