Kristības

Krustdeelam daavinaaju krustinju,man liekas,ka svece arii bija,bet es tieshaam neatceros,jo tas bija pirms dazhiem gadiem.

Muguraa man bija kleita,kuru vilku uz 12.klases izlaidumu. Rozaa lidz celim ar baltiem volaaniem un baltaam pumpinjaam. Pa virsu peleeka zhakete.

bet vai vecāki apzinās, to, ka sikais varbūt nemaz negribēs būt kristietis?

Es esmu kristiita,iesveetiita un iestiprinaata. Taa teikt teoreetiski esmu katoliete,bet tas nebuut neko manaa dziivee nemaina,tikai to,ja es gribeeshu preceeties katolju bazniicaa man nebuus nekaadi paarbaudiijumi jaaiziet. Nav jaabuut peec tam nez cik ticiigam,bet ja vecaakiem ir svariigi,kaapeec ne? Viss atkariigs no taa kaa beerns pats tam pieiet. Turklaat man patika iet sveetdienas skolaa toreiz un visas taas cerimonijas man dikti patika...ak...kas par kleitu man toreiz bija! (l) Taa kaa,neskatoties uz kristiibaam,beernam jebkuraa gadijumaa ir izveele ticeet vai nee. Nav vinsh uzreiz piesiets noteiktai religijai. ;)

Principā jau tā ir, ja piemēram vecvecāki šausmīgi grib kristīt, nu tā, ka nav kur likties, nu nokristī to zīdaini, uztaisi tusiņu un pēc tam dzīvo tālāk - bez baznīcu rituāliem lieldienās un ziemassvētkos :)

Mūsu ģimenē arī krustvecāki bērniem ir dāvinājuši sudraba kartes ar iegravējumiem. Tās ir tikušas vēlāk arī praktiski izmantotas :)
Rotaļlietas u.c. dāvinājuši pārējie ciemiņi. Kas pirka krustiņus gan vairs neatceros...

Paldies meitenes, man vēl radās ideja par zīmētu mazā portretu un skaistu tekstu.