Te katrai ir sava pieredze. Nevar bāzt visu vienā maisā. Ir starpība vai ar kādu ir kopā nodzīvoti vien daži mēneši vai jau 5 un 10+ gadi. Kā var pateikt, lai nepārdzīvo, neraudi, ej un meklē citu vietā? Šķiršanās sāpes ir jāizsāp. Kad tās būs izsāpētas, tad cilvēks būs gatavs jaunām attiecībām un te nav runa par plākstera attiecībām. Plākstera attiecības man vispār liekas viens milzīgi egoistisks pasākums, jo tiek melots un sāpināts otrs cilvēks, ja nu vienīgi tas otrs šim spēles scenārijam piekrīt. Tur var sanākt 50/50. Var sanākt ka kaut kas arī izveidojas tālāk, bet var sanākt, ka tas otrs cilvēks tev pieķeras, iemīl tevi, bet tev viņu vairāk nevajag, šķiršanās bēdas būs pārgājušas, un tas otrs tiks ļoti sāpināts. Es personīgi nevēlētos uzsākt attiecības ar kādu, kuram sirds asiņo nelaimīgas mīlestības dēļ un kurš visu laiku domā par to otru pat seksa laikā. Es uzskatu, ka jaunas attiecības var sākt, kad esi emocionāli atkopies.
Kaut kur tiku lasījusi, ka uzsākt jaunas attiecības, kamēr sirds vēl nav sadziedēta, esot apmēram tas pats, kas cilvēku ar salauztu kāju mēģināt piedabūt uz maratona skriešanu. Bet protams izņēmumi arī eksistē.