Viņš kopā ar citu

Es piekrītu tam, ka sevi ir jānodarbina.
Nesēdi mājās - ej, dari. Jo vairāk būsi kustībā, jo mazāk paliks laika sevis žēlošanai. Sāpes neatkāpjas, jo ir tā sajūta, ka dzīve pastājusies. Bet viss turpinās - drusciņ savādāk, bet turpinās.

Cik ilgā laikā jūs tikāt tam pāri?

Man bija ļoti grūti. Es mocījos kādus divus gadus, savam ienadniekiem ko tādu nenovēlētu...Iespējams, ja nebūtu satikusi savu tagadējo, mocītos vēljoprojām.

Es esmu pat ļoti noslogota. Pa dienu darbā. Visi vakari man ir saplānoti jau teju nedēļām uz priekšu, katru vakaru kaut kur ar draudzenēm, draugiem vai ģimeni ejam, daram, izklaidējamies. Arī brīvdienas ir pilnvērtīgas ar visādām aktivitātēm, jūra, brīvdabas pasākumi un kas tik vēl ne. Bet tas nelīdz ne nieka... tāpat es domāju par viņu un skumstu :(

Tev vajadzētu veltīt savu enerģiju un mīlestību tiem, kam rūpi, nevis tiem, kam esi vienaldzīga. Kaut vai... uzraksti uz papīra:

1. Sen neesmu bijusi pie omes.

Plāns vakaram/ sestdienai gatavs.

2. Gribu nopirkt nude krāsas kurpes.

Plāns gatavs.

3. Sen neesmu izdejojusies/bijusi uz kino.

Zvans draudzenei/ cosmo draudzeņu diskusijas pacelšana uz augšu, un plāns gatavs.

raccoon, tava pieredze neiedvesmo :) Bet nu jā laikam man arī jābūt gatavi uz šādu variantu

Atvaino, bet ko tad Tu gaidīji? Ka viņš 5 gadus sēros vai aizies klosterī? Varbūt viņam arī sāp un tāpēc ir nepieciešams plāksteris. Varbūt Tu pati biji plāksteris. Arī pēc šīs meitenes viņam būs cita, un Tev arī būs cits. Tāda ir dzīve. Neņaudi un ej darīt lietas, kas Tev sagādā prieku un gandarījumu.

Jums jau te visam viegli teikt - neraudi, nečīksti, nedomā par viņu! Tā nenotiek, meitenei taču sāp! Un nav tik viegli kā nedomāt, kā jūs te rakstāt!

Jā, man tā bija. Un divas reizes. Tas ir iznīcinoši, drošvien ka joprojām tam īsti netieku pāri. Bet neuzvienu neturu ļauna, centos to pieņemt un mācīties no šīm sajūtām, tā acīmredzot bija jābūt.
Man bija tā ka 3 gadus biju kopā ar cilvēku un izšķīrāmies nepatīkami, un tad visas tās bildes internetā, es vienkārši pamiru, kādu pus gadu vācu sevi kopā, ļoti aizrāvos ar sportu, liku sev slodzi, un dzinu laukā emocijas, tomēr bija reizes kad pēc smaga treniņa nokritu bezspēkā uz grīdas un raudāju, raudāju, jo iekšā bija tukšums un šķita ka izjūtu tādas fiziskas sāpes. Tagad pieņemu, ka man ir kāda cita misija šobrīd, kur sevi jāatrod, un ne jau kādā citā ir laime un veiksme, tikai sevī. Tās attiecības beidzās, ne bez iemesla, jo es guvu ārkārtīgi vērtīgas atziņas, atskārtu tik daudz sevī, ļoti filosofisks periods man bija. Un es par to pateicos no sirds.
Man ir viena dziesma kuru mēdzu klausīties un vārdi tik spēcīgi, ka liek man saņemties, pamatīgi sapurina, kā sportā tā dzīvē...
Sound Poets - Augšup.

raccoon, es mocijos 3 gadus :D un tagad, liekot roku uz sirds, saku,ka esmu tikusi pari... bet tapat-sirdii vinsh BUS vienmer...

Sienepe, un ko tu gribi? Lai visi viņu mierina, lai turpina viņai ļaut bremzēt kāda dēļ, jo tas ir neiejūtīgi, ja saka, lai tiek tam pāri. Esmu gājusi tam cauri divas reizes. Pirmajā mani žēloja un ilgi netiku uz kājām, otrajā reizē pietika ar diviem mēnešiem vai pat mazāku laiku, jo tad mani neucināja un nežēloja. Teica to pašu, ko teicu šeit. Tā kā neuzskatu, ka ar ucināšanu te meitenei var palīdzēt diži. Ir jāliek saprast, ka ir jāaizmirst, jādzīvo tagadnē. Ja tas kādu sāpina, tad atvainojos, es tik gribēju palīdzēt.

L., nejau es runāju par kaut kādu žēlošanu! Vienkarsi, tik dumji skan - nedomā! Nu nevar nedomāt! Piekrītu tam, ka jāatrod kādas nodarbes, jāvelta laiks sev, jādzīvo sev, bet nedomāt nevar! Tāpat domās un raudās! Līdz tam brīdim, kad būs parcietusi visu!

Un atcerieties meitenes, nevajag pret otru tik skarbi, katram mums ir savas sajūtas, savs slieksnis kur sabrūkam, vai jūtamies vāji. Kaut kur Anete ir spēcīgāka par vairumu mums, tomēr šīs attiecības un fakts, ka cilvēks kas bijis visumus, kurā raugies ar mīlestības acīm aiziet, ir iznīcinoši.
Nezinu nevienu kas tam tiktu pāri neparaustot pat uzaci, un ja nu tomēr kāds ir tāds, tad viņš ir zaudējis mums cilvēkiem dotu patiesu bagātību - emocijas, skaistas emocijas, jo bez asarām nav iedomājams patiess prieks.

Spēks ir jāmeklē sevī nevis citos.

Man bija vajadzīgs gads, lai tiktu pāri, kādi 8men.bija traģiski, pēc tam jau bija labāk, kādus 2 -3 men. bija pavisam labi vienai,tad es satiku lielisku cilvēku. Tā, ka viss pāriet, lai cik traki sakuma neliktos,bet pašai ļoti jāstrādā pie savas domāšanas.

bet tapat-sirdii vinsh BUS vienmer...

Man ir tāpat. Neko tur sev nevaru padarīt.

Vienkarsi, tik dumji skan - nedomā! Nu nevar nedomāt! Piekrītu tam, ka jāatrod kādas nodarbes, jāvelta laiks sev, jādzīvo sev, bet nedomāt nevar! Tāpat domās un raudās! Līdz tam brīdim, kad būs parcietusi visu!

Pilnīgi piekrītu šim. Nu nevar vienkārši ņemt un nedomāt un izmest no galvas. NEVAR! Un nevar sevi piespiest neraudāt un nepārdzīvot.

Sievieshu mazohisms ir apbriinojams! Tev truukst ne jau tas viirietis, bet gan miilestiiba, ruupes, maigums, miilji vaardi, pieskaarieni, buushana kaadam iipashai utt. Ja man nebuutu taisniiba, tad tu tagad nepaardziivotu, jo tas viirietis ir dziivs, ar dziivi apmierinaats un tu redzi vinja bildi. Bet tev ar to nepietiek.
Iesaisties citaas attieciibaas un aizmirsiisi bijusho paaris dienu laikaa. Taa dara lielaakaa dalja viirieshu un gudras sievietes. Taas arii ir zaales pret shkjirshanaas saapeem. Paarbaudiitas un efektiivas.

Pirms pāris nedēļām? Vēl pat mēnesis nav pagājis, un, ja saki, ka šo cilvēku mīlēji.. Tie visi ieteikumi - iet kaut ko darīt, lekt un skriet un tā tālāk, kaķim zem astes. Pirmkārt, ir vajadzīgs sērošanas periods, nu tad raudi tik uz nebēdu, bet pāries... ar laiku.

Lai sāp un izsāp. Laiks dziedē visas brūces

Arī es pavasarī biju tādā situācijā, kad cilvēks, kurš man bija VISS, mani pievīla un grūtākais bija uzreiz pēc šķiršanās viņu redzēt ar citu.. Nu tā sāpēja, ka nezināju kur likties. Sāpes bija ne tikai emocionālas, bet arī fiziskas. Pats trakākais bija tas, ka tas bija eksāmenu laikā. Saņēmu sevi rokās un tiku ar to visu galā. Nevajag mesties citu apskāvienos. Tiec galā ar savām jūtām un domām. Tev jāiemācās būt laimīgai, esot vienai, lai varētu būt un darīt laimīga cilvēku sev blakus.

Esmu jau pilnībā tikusi pāri tam, kas noticis, jo saprotu, ka mums vienkarši nebija pa ceļam :) Tagad pat priecājot, ka viņam ir cita un man liek svētu mieru! :D

Iesaisties citaas attieciibaas un aizmirsiisi bijusho paaris dienu laikaa.

Kā tad. Tu domā, ka tie, kas ilgu laiku pārdzīvo, dzīvo pilnīgi bez attiecībām? Man ir bijuši gan randiņi, gan aplidošana, gan mīļums un tā, bet sirdij nepavēlēsi...